vakarā paņēmu lasīt Upīša "Spartaku". sākums bija ekselents, kamēr pats Spartaks vēl nebija ieradies un visādi izdzimteņi pulcējās pie Vienaces Lutācijas:
bla-bla (..) liesmojošs pavards ar alvas vārāmiem un cepamiem traukiem. Mazliet tālāk niša ar četru laru terakotas statuetēm, kuru priekšā spuldzite, vainagi un puķu pušķi. Dibenā un gar šķērssienu dēļu galdi ar soliem un taburetiem. No griestiem nokarājas alvas spuldze ar četriem zariem. Spuldze un pavardā plīvojošās sarkanās liesmas pa dalai kliedē telpas krēslu.
Vēla nakts. Drūmi, netīri, smacīgi.
(..) Slaidā, tumšā etiopiete Acura rīkojas ap pavardu. Lutācija Vienace, smaga, skaista, sarkanu svītru pār kreiso, aklo aci, snauž pie galda pret nišu.