zīda zirnekļi nostīgojuši ietvi, nevar iziet cauri - ķer tevi tīklā. karājas paši vidū - ne baisi, ne kādi. vienkārši viņi tur ir. un tīkli pret sauli mirdz. es tapēc nekur neiešu. ne tāpēc, ka man ir bail. bet tāpēc, ka man liekas - mani negrib. un nezinu, vai tur uz priekšu kaut kas ir. jo viss jau ir tepatās. tas nekas arī ir viss.
vēlreiz atvēršu logus un durvis. un vējš iedarbinās atskaņotāju. kopš dzīvoju viena, dzīvoju ar vēju. dzīvoju ar segu. dzīvoju ar ārpasaules skaņām. dzīvoju ar neko. lai stāv tās durvis vaļā, lai iet cauri, kam vajag, man nevajag neko.
ieliks cietumā - lai liek. izsūtīs - lai sūta. es aizvēršu acis un būšu nekur. tikai atstājiet mani vienu. un neko neprasiet. es neko pastāstīt nevaru. un nevaru arī dot. man rokās palicis viens domino kauliņš: tukšums-tukšums. un neslīd no pirkstiem laukā. turās kā pienaglots.