zīda zirnekļi nostīgojuši ietvi, nevar iziet cauri - ķer tevi tīklā. karājas paši vidū - ne baisi, ne kādi. vienkārši viņi tur ir. un tīkli pret sauli mirdz. es tapēc nekur neiešu. ne tāpēc, ka man ir bail. bet tāpēc, ka man liekas - mani negrib. un nezinu, vai tur uz priekšu kaut kas ir. jo viss jau ir tepatās. tas nekas arī ir viss.
vēlreiz atvēršu logus un durvis. un vējš iedarbinās atskaņotāju. kopš dzīvoju viena, dzīvoju ar vēju. dzīvoju ar segu. dzīvoju ar ārpasaules skaņām. dzīvoju ar neko. lai stāv tās durvis vaļā, lai iet cauri, kam vajag, man nevajag neko.
ieliks cietumā - lai liek. izsūtīs - lai sūta. es aizvēršu acis un būšu nekur. tikai atstājiet mani vienu. un neko neprasiet. es neko pastāstīt nevaru. un nevaru arī dot. man rokās palicis viens domino kauliņš: tukšums-tukšums. un neslīd no pirkstiem laukā. turās kā pienaglots.

mēģināju pieķerties mantām, pieķerties cilvēkiem, pieķerties sev. bet manas rokas izrādījās par vājām un nevarēju noturēt ne to, ne to.
kā toreiz fizkultūrā, kad bija jāstāv uz rokām, es teicu, ka nevaru. ka mēģināju, bet nesanāk. man teica - pamēģini, atkārto simts reizes, un redzēsi, ka sanāk. bija pēcpusdiena un visi jau aizgāja ģērbties. mēs stāvējām ar skolotāju. es metos uz rokām pret sienu un kritu. 61, 78, 93 un 100. un tā arī nespēju uz rokām nostāvēt. man ielika 10 par centību. tas bija labs cilvēks, mans skolotājs. bet laikam man iemācīja nepareizu morāli. nekad dzīvē vairs neesmu saņēmusi 10 par to, ka es daru, bet nesanāk. tā, lūk, tas ir.

bet skriet gan es pratu. mukt! to nu es mācēju. prom pa krosa taku. ar raustīgu elpu. e-e-ee, e-e-ee. un asins garša mutē, bet kājas tik diedz. tikai atpakaļ ceļam nekad nevarēju dabūt uzrāvienu. un apļus nevarēju ciest. bet taisni uz priekšu kā bulta. virgina rabbit atkal numur viens.
un lastočkā stāvēt. un sambu dejot. tikai spēles nevarēju ciest. man patika izdomāt noteikumus, nevis tos pildīt. un visi apkārt smējās, kad parādījos laukumā. nu, labi, ka vismaz smējās... nebija tik ļoti kauns. un pie ārsta nepatika iet. nespēju izģērbties. nespēju saprast, ko no manis grib. man patika rēķināt, un rakstīt patika. taču bail bija nodot darbus, bail, ka pārpratīs, atkodīs, uzzinās to, kā es domāju, un saņems ciet. izsauks brigādi un aizvedīs, sirēnām skanot. kā tēti.

kurš ir izlasījis līdz galam Bībeli?
un kurš atceras, ar ko tā beidzas?
vai tajā kas teikts par piedošanu?
es ievadu bible.com meklētājā vārdu "forgive", un man izmet "this page cannot be found".
pēc labākās kristieša sirdsapziņas es klauvēju vēlreiz. un man atver.
bet atbildi nesniedz tik un tā.