biju līdz centrāltirgum. tik gloomy. meklēju vienu brāķēto palagu kiosku, bet nekas no tiem vēl īsti nevērās vaļā, un kas bija vaļā - tur kaut kādas deģenerētas vecenes, kas neko nezināja. teica, lai eju uz maksimu. šausmīgi smirdēja arī. ja nebūtu puķu daļas un dārzenīšu, tā vieta būtu paši pekles vārti.
ievēroju, ka man ir uzpampuši pirksti. stokmanā bankomāts paziņoja, ka kartei beidzies termiņš, un neko - braucu mājā tukšā un pa zaķi, kamēr vēl varēju pavilkties.