es tomēr aizgāju uz dzemd.namu paklausīties tos tonīšus, lai lieki nemuļļātu jautājumus pa galvu pēc belziena ar grāmatu un vispār. uzņemšanas sieviete bija mazliet nervoza un strikta, bet kopumā draudzīga (viņai nepatika, ka nevaram izlemt, cik bahilas gribam pirkt). paskatījos, ar kādām sejas izteiksmēm nāk jau nobriedušās ar sapakotām somām un kādos visādos mistiskos kambarīšos viņas tiek iestumtas pastenēt, un kā laiski pēc operācijas māsa ar anesteziologu izšļūc uzpīpēt, pārspriežot filmas. daudz jēdzīgāks skats nekā tas cirks pie galvenās ieejas ar visām lentām un baloniem. lai gan.. arī tā ir aizkustinoša tradīcija. miķelītim štrāfs - 10 ls uz pusdienu rēķina.