es gribu atpakaļ uz laukiem. kā iebraucu pilsētā, atkal galva sāp un sliktums nāk. vienīgais prieks par veco elizabetes ielas beķereju, kur vistas pīrāgi tikpat gaļīgi kā pirms 10 gadiem un par to pašu cenu kā tad, kad no rītiem tur pirku stūķi pa ceļam uz lekcijām (pirms atklāju krievu traktiera aknu rausīšus).
man vēl arī par ķekavu ir gastronomiska nostalģija, jo bērnībā, kad tur braucām ciemos, firmas veikalā bija vistas beļaši. tādi pilni piebāzti ar svaigu, maigu gaļu.
pēdējās dienās šausmīga gaļas kāre, tāda apmēram, ka ja istabā ienāktu stirna, es gribētu tai kost.