var jau būt, ka nebija baigās jēgas šurp braukt. bet bija tā norunāts un mazliet arī vilka paskatīties šejienes gaismu. tā dārdzība un tūrisma industrija padara islandi vairāk nepieejamu nekā aukstums un okeāns.
a, varbūt arī bija jēga sperties un iztērēt veselu fortūnu [cerams, ka ne veselu dzīvību], jo pa pāris mēnešiem tomēr savācās maza saujiņa īstuma un cilvēcības un iezīmējās jauna meridiāna, pa kuru varbūt vajag tālāk šļūkt. pirms šorīt aizmigu fūrē, man likās, ka viss ir skaidrs.