beidzot visi rezidenti aizvākušies un visa pansija ar pilnu ledusskapi ir mūsu rīcībā. es beidzot uzdrošinos sēdēt laundžā ar kājām uz galda; biju tik ļoti noilgojusies pēc klusuma ērtības un nepiespiestas māju atmosfēras, ka sēžu bezmaz par spīti, lai arī man būtu jāguļ varbūt zem segām un jāsvīst. šņaukājos tualetes papīriņos, esmu ieslēgusi tv, izvilkusi laptopus, statīvus, žurnālus, kafijas automātu - visus labumus, ko par "ērtībām" sauc hoteļu industrija.
patiesībā šī ir pirmā diena, kad jūtos patiešām patiešām patīkami, neskatoties uz to, ka fiziski jūtos nelabi. klīstu pa svešajiem numuriņiem, aiztieku visas tās lietas, kam man bija bail iepriekš uzdurties un pieskaties, lai nevienu neaizskartu, lai neviens nepadomātu, ka taisos ko zagt vai iejaukties privātumā.