te uz stūra var satikt skumjo cilvēku. viņš ir tik šausmīgi skumjš, ka es nevaru nemaz aiziet uz veikalu. tāds liels, resns salinieks - ar garu melnu bārdu un saveltiem matiem. viņš ir pavisam viens.
viņš stāvēja kasē rindā mums priekšā, kad pirkām ikrus. viņš pirka coac-colu, cigaretes un cepumus un norēķinājās sīkākajās islandes naudas vienībās ar zivs attēliem, ko bija atnesis plastikāta maisā. to bija daudz, kasieris - jauns puika, pagariem blondiem matiem - ļoti ilgi skaitīja to naudu. tam puikam jau nebija ne vainas, viņš arī neko neteica. rinda stāvēja un neviens neko neteica, jo viņi jau nav tādi cilvēki, kas teiks. bet tik un tā - viņi viņu vienkārši noēda - to lielo, skumjo un nabadzīgo vīru. vai arī nauda pietrūka vai kas tur notika?
nauda vēl nebija saskaitīta, bet tas vīrietis pagriezās un aizgāja, un atstāja gan kolu, gan cigaretes, gan cepumus. kasieris nolika malā naudas stabiņus, atlika atpakaļ zem letes cigaretes un pārējos produktus un apkalpoja nākamo pircēju.
būtu bijis pat kaut kā vieglāk, ja kāds būtu lamājies - kāds būtu kaut ko pateicis vai pārmetis, apvainojis, izdzinis, sviedis pakaļ ar mandarīnu. vai ja "skumjā" vietā būtu kāds cits - ar garākām biksēm, šķidrāku bārdu, ne tik noslēgts, ne tik izraidīts stiprinieks.