mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2010-05-31 03:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
un tas brīdis, kas it kā varēja būt pēdējais, ko redzu - es pēctam par to domāju - cik vērīgi es tajā ieskatījos vēl it kāpēdējo reizi jau caur miglojošos skatienu; nē, muļķības - tas nebija vērīgi - es konstanti dzīvoju ar lielu nevērību pret visu, ko zaudēju, jo savādāk jau nevar - es uzmetu paviršu pēdējo skatienu: tā bija tukša, gara kanālmalas iela, oranža un grubuļaina kā uguns apmirdzēts ar roku kalts vara katla vāks; slapjais bruģis laternu gaismā sakusa ar ciešjiem māju ķieģeļiem un melnu tumsu, principā neko nevarēja izšķirt, izņemot vara gaismu un aso trīsstūra diagonāli, par ko bildēs pārvēršas ielas; koki pilnīgi noteikti bija zaļi pašā plaukumā, tāču to nevar;eja redzēt.
es padomāju: skaisti kā parasti; un pievērsos akluma situācijas risināšanai - atslieties pret koku? zvanīt? ko teikt?

vispār man beigu galā liekas, ka es pārstāju redzēt tāpēc, ka aizvēru acis vienkārši.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2010-05-31 09:59 (saite)
hmm.nē nu kaut kas tur nav riktīgi, mož man ir uz kaut ko alerģija, kas pašlaik plaukst. jo vislaik arī asaro. un pastījos spogulī beidzot - maziņas un galīgi sarkanas tās acis. es pārnākšu pēc pāris stundām un tad domāšu, ko iesākt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?