es nezinu, kur man bija prāts, bet, kad es ieraudzīju to jūras velšu krājumu pie arāba - tos treknos, leknos zivju un kalmāru ķermeņus, un lielo tuteni saimnieka palīga rokās šķērējam filejas teju ar japāņa izveicību, es teicu - iekraujiet man tur tos lašus - par visu naudu.
arābs iesvēra, ieguldīja mirdzošos laša steikus maisiņā un ietina košā avīzē. es iespiedu mīksto vīstokli padusē kā siltu medījumu, lai gan tā bija tikai auksta zivs.