tad es iepazinos tomēr - ar jūliju. un tā necilvēcīgā sajūta atkāpās. un pārtapa cilvēcīgajā. viņa mani aizveda uz bordeli, kur jau es satiku draudzenes. es aplaudēju par viduvējo priekšnesumu līdz zilām plaukstām un ciskām. stepu laikam gan dejot nevajadzēja un arī dziedāt smēķētavā. bet mūsu jaunais Briseles viesis smējās līdz asarām. lai gan apsargi skatījās šķībi.
un tad kad visa Rīga bija nolikta gulēt, un es biju pārliecinājusies, ka visi uzdzīves perēkļi ir aizvērti un bārmeņi aizgājuši pie miera, arī es iegāju Lauvas namā apēst siļķi kažokā ar kefīru un uzrotīt bikšu staru, lai saskaitītu zilumus un pušumus, jo kā jau no rīta teicu - man ir zoles bez protektora. mani piecēla skūtais mikrobusa šoferis, ko es noturēju par netīro darījumu klubiņa apsargu.