vakarā pārnāks māte. kādu stundu mūsu ceļi krustosies un es pacietīgi laidīšu pār galvu pārmetumus par to, ka neko nedaru un ka kaut kas ir jādomā. es nodomāšu, ka domāt jau nu gan es domāju, bet netabildēšu. kādu brīdi apsvēršu domu sakravāt somu un iet prom, bet tā kā ārā ir auksts - palīdīšu zem vecās aitas segas, uzgriezīšu radio, palasīšu kādu japāņu grāmatu un aizmigšu. un gulēšu cik ilgi vien iespējams.