tieši visīsākajā naktī, man bija bail no tumsas. un noskaņojums arī bija tāds, ka būtu varējusi vienkārši sēdēt lapenē pie lampas, vērojot dažādās naktstauriņu un kukaiņu sugas, kas sadeg abažūrā.. un paklusi dziedāt 'liepās satumst' daudzas reizes no vietas.
bet atnāca tuvākie draugi un lampas gaismā pie apaļā galda, veikli kustinot pirkstiņus un spļaujot ķiršu kauliņus, mēs klājām galdā feodāli stratēģiskās kartes fragmentus. no malas teiktu - senču garus sauc.