es neesmu nekaada girlie, bet meeginot attiiriit veco skapi, jau esmu savaakusi 2 spainjus ar leetaam daarglietaam (murskulji ar broshinjaam, ziida diegiem un peerliiteem, ko jau kadas 4-5 paaudzes nespeej atshkjetinaat shiismaajas sievietes).
prombuutnes laikaa mana istaba ir kluvusi par taadu kaa man veltiita memoriaalaa muzeja noliktavu - mamma sashkjuureejusi visu, kas vareetu buut mans. un es tai istabaa ari nekam nepieskaros, uzvedos kaa cieminsh. atkal atbraukusi ar jaunu eksotisku lorinju kravu, kuru peec manas notiishanaas mamma satuuciis vecajaas lentu kastees un uztupinaas virsuu pukjpodus.
shodien paraadiijas drosme izrevideet shito pereekli. lai vasaraa vismaz kaads saules stars tiek iekshaa. jo dzivot jau man patik bez mantaam (droshi vien tapec, ka zinu, ka ir pasaulee vieta, kur uzglabaajas mani sveetie kraami).