Diktāts.
daudziem nepatiks tas, ko tagad teikšu. mēs viegli iereibuši pamodāmies ap pulksten vienpadsmitiem un, pakāruši kaklā naktsmītnes saimniecītes atslēgas, izsteberējām laukā pavasarī. paņēmām kefīru un kebabus un devāmies zilām puķītēm piebārstītajās un saules pielietajās Pokrova prērijās. paēdām un aizmigām izstiepušies uz vienīgā pilnīgā kapu soliņa. blakus, satupušas uz viena dēļa klačojās večas. kad mākonis aizlīda saulītei priekšā, mēs izstaipījāmies un lēni sākām tipināt pa miera ielu. satikām Pēteri nodevām viņam atslēgas. aizgājām uz Matīsa tirgu padzerties vēsu kāpostu suliņu par 20 sant. nopirkām arī bērzu sulas, un viens no mums piesēda turpat uz matīsielas stūra palasīt grāmatiņu, bet otrs iegāja kolonnā pie Jekaterinas, lai izmazgā un pamasē galvu. kad otrais atgriezās, pirmajam blakus bija atlūzis vēl kāds dzērājs - vecāka gadagājuma.