vardarbība skārusi arī mūsu ģimeni. tepat netālu no mājām. cik gļēva tāda rīkļu griešana, cik zemiska. tā ir visur šajā drūmajā pilsētā. varbūt, to nevar just tik ļoti pie gaujas - tur cilvēki tomēr mierīgāki, vienkāršāki, bet to var just rīgā, ik pēc 10 m. tajās alkatīgajās un ļaunajās cilvēku sejās - latentā formā rijība un noziedzība tur vienmēr bijusi, tajos tauku zodos un izvirzītajos žokļos, ironiskajos smīnos un bravūrīgajās stājās. tajās netīrajās, sarepējušās miesnieku dūrēs un svaigajās, rozainajās mājiņās, kur tās klopē savas izvirtušās sievas, kas ar džoistikiem imitē boksu, pieslēgušās platekrāna plazmai, jo tas ir kruto.