Margita Gūtmane 29. vēstulē raksta: “Imants Ziedonis teica zīmīgus vārdus – trimdas literatūra viņam ir kā atrauta otrā puse. [..] Ziedonis ir tautas rakstnieks, kas vārās un met burbuļus tautiskajā katlā. [..] Vai tad es būtu tā daļa, kas pati no sevis pārvārījusies malai pāri? Es nekādā katlā neesmu vārījusies. [..] Ziedoņa valodas īstenība nav manējā, bet drīzāk mani apdraud, jo apdraud manas valodas patiesību. [..] Tieši tādēļ man ir visas tiesības protestēt pret šo vieglo paķeršanu.” /Vēstules mātei, 1998/