| |
| |
| |
|
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU. Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/842 Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot - Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti? |
|
| |
|
Patīkami - atrast personīgajā skapī teju nelietotas džinsas, kas, pie tam, der, kad tieši ir saplīsušas šķietami pēdējās. *** Tulkbirojs varētu projektus pacensties nepiedāvāt ar mežonīgu dedlainu tieši, kad man nav brīva vakara/nakts, lai to varētu paspēt. *** Sapņot par mesjē Drakulu un tad pamosties ar asinīs notrieptiem plakstiņiem ir...interesanti. Asinis ne savas, kaķiem nekas nekaiš. *** Paveicās - šķita jau, ka nokavēšu tramvaju, bet tad tam nokrita ragi un iespēju paspēt. *** Bridīšu vakarā savus 4 (vai pat visus 8) km pa mežu. Labākā atslodze prātam. |
|
| |
|
viltnieks vai velns? gan jau abi un riekšava liesmu. bezmiega naktis uz altāra katrreiz cita, bet tas tā pa jokam. pa īstam šonakt mīlestība sniegā. mēs gribētu radīt pasauli no jauna šai blakus. punkts. |
|
| |
|
Zirgu ļaudis ar saviem zirgiem mēdz darīt dažas īpašas lietas, kuras nav ieteicams redzēt maziem bērniem, emocionālām pusaugu meitenēm, tiklām jaunuvēm, mātēm ar maziem bērniem, kā arī morāli šķīstiem pensijas vecuma ļaudīm un pārliecinātiem kristiešiem. He he. :)) |
|
| |
|
Katru dienu kas īpašs
Ja neskaita to, ka viena no manām kaķenēm ir sākusi izsekot un ķert neredzamas radībiņas pidarus , tad šodien novēroju, kā uz žāvētāja stabili uzkarināta glāze bez cilvēka vai citas iedarbības vienkārši tiek aiztriekta pa gaisu prom tik stipri, ka izlidoja no virtuves un atsitās pret sienu nesaplīstot. Lenora var apliecināt, viņai gandrīz istabā ielidoja (līdz ar manu prieka izsaucienu Kas, pie Velna...?! ) Meanwhile, on youtube - http://www.youtube.com/watch?v=TqhOVY58z |
|
| |
|
Esmu atradusi savu vietu, ne tikai zirga. Visupirms jau viņi - zirgi, zirgi, zirgi, visi dzīvi un brīvi. Mežs, atvērts komunikācijai, pilns visa jauna un vēl neizzināta, acu pāri no krēslainām audzēm lūkojas ik brīdi un mežainas pēdas tikko šķērsojušas cilvēku takas. Cilvēki - patiesi, interesanti, patīkami, garīgi, ezotēriski, aktīvi, savu zirgu un cits cita draugi. Iespējas - radīt, īstenot, iedvesmot, piepildīt. Ir labi un būs vēl labāk. :) |
|
| |
|
Šonakt biju savā zemapziņā, kur dzīvoja Freids, kam likās unikāli, ka spēju pārvietoties starp apziņu un zemapziņu, tāpēc viņš gribēja veikt eksperimentus, kuros es būtu pusnomoda stāvoklī un stāstītu viņam, kas notiek nomoda pasaulē, vienlaikus atrodoties sapnī. Bet, tā kā es jau kavēju darbu, sāku dziedāt mazu, jauku meldiņu, lai sevi pamodinātu, kas arī sekmīgi izdevās. Bija vēl visādi sīkumi, bet tie ir skaisti un interesanti tikai man. |
|
| |
|
Between the Devil and the deep blue sea
Es šonakt gāju pa ūdens virsmu, pa tēraudpelēkiem jūras viļņiem, no kuriem slējās grimstošu kuģu karkasi. Starp tiem es ieniru, kur ūdens bija melnākais, un laidos dzelmē, dziļi, pie aizmigušā Leviatāna. Man nenācās elpot, man tikai gribējās gulēt viņam līdzās pilnīgā mierā, lai arī ūdens gūlās smagi pār mani un gaisma bija pārāk tālu, lai to saredzētu. Bet jūs nevarat iedomāties to mieru, kas ir pie Leviatāna, ja neesat bijuši pie viņa, tur, dzelmē. Pēc neizskaitāma laika viņš vēra vienu no savām tūkstoš acīm un vienu no savām tūkstoš rīklēm, un cēlās augšup. Jūra dārdēja un rēca. Es spēju vien ieķerties viņa radītajā straumē, kas bija uzkulta, putaina un ledaini viegla. Un tad es izniru. Gulēju uz spoguļgludas, debeszilas jūras virsmas. Nezinu, kur devās Leviatāns. Bet arī kuģu skeletu vairs nebija, un nekā cita līdz plašajam apvārsnim. Leviatāns izskatījās gandrīz šāds - http://fc05.deviantart.net/fs37/i/2 |
|
| |
|
Dabas zirgi internetos. :)
|
|
| |
|
Ziemas nakts. Pilnmēness. Egles kā kolonnas gotiskās katedrālēs. Sniegs apņēmis visu. Divas sievietes uz neapsedlotiem zirgiem klusos soļos pa baltām takām, zem baltiem zariem, gaisā mirdz ledus kristāliņi un kūpošas zirgu elpas lēni ceļas kā dūmi no pirts skursteņa. Viss mānīgs un mainīgs sudrabaini zilganās ēnās. Amitabha. |
|
| |
|
Parasts vakars Ūpīšos. Pēc pusdienām puspliks elements ar kara cirvi dodas pastaigā pa kalniem, pa ceļam noslaktē dažus milžus, trīs mamutus, izlaupa kapenes un uzvar cīņā ar pūķi, kā arī, nozog zirgu. Nosistie dzīvie miroņi un nekromanti netika uzskaitīti. Ak, Skyrim. ^^ |
|
| |
|
Sapņojumi
Baltu nezvēru medības mūžīgā sasalumā, atveras debesis - tumši zilas, un tur galaktikas, ar aci saskatāmas, nepārskatāmas, neizskaitāmas, krāsu virpulis, dunošs klusums, melnā matērija liesmo, un viss cits atkāpjas un ir nenozīmīgs, plašums ierauj sevī sirdi un aizsit elpu, plašums ir varens, augsts un brīvs. Es paliku tur. |
|
| |
| |
|
Mīļā ciba, šodien es viena rokas pirksta vienai falangai norāvu lielāko daļu ādas, bet es to ātri pieliku atpakaļ un izskatās, ka pieaugs, jo jūtīgums ir atgriezies. Huzzah! UPD: Dzīvokļabriede apgalvo, ka tas liecinot, ka esmu vampīrs. :D |
|
| |
|
Brīnumainā sapņu pasaule
Šonakt redzēju vienkārši fenomenālu sapni! Pretējā dzīvoklī Sinistera vietā dzīvoja kaut kāds jocīgs deģenerāts, kurš mūždien pārvietojās ar kailu ķermeņa augšdaļu, bija rupjš un truls kā bluķis, un pie tam vēl briesmīgi neglīts - pieklājīgi sakot, kroplis, ar kaut kādiem audzējiem pa pusi plikpaurainās galvas un tikai vienu redzīgu, taču varen negantu aci. Pilnīgs derglis. Tad nu kādu vakaru, man nākot mājās, šis bija veģetējis kāpņu telpā un grasījās man uzmākties/uzbrukt, par ko, protams, nebiju sajūsmināta, bet, laimīgā kārtā, dzīvokļa briedis D. kā reiz nāca ārā no dzīvokļa un, tā kā viņam pie rokas gadījās nazis, viņš metās mani aizstāvēt. Kā gadījies, kā ne - derglis tika nodurts. Stāvam, domājam, ko darīt - tā kā vajadzētu policiju saukt, bet vai nepiešūs slepkavību... Rīts gudrāks par vakaru - nolēmām atstāt dergli pagaidām kāpņu telpā un policiju saukt no rīta. Iegājām vēl viņa vaļā atstātajā dzīvoklī - konstatējām, ka derglis bija dzīvojis viens un, visticamāk, bijis krievs, bet ar latviešu valodas prasmēm, jo atradām ļoti daudz labas literatūras krievu valodā un šo to par astronomiju un fiziku latviski. Laikam nemaz nebija bijis TIK truls, kā vienmēr uzvedies citu tuvumā, kas sagādāja mums pārsteigumu. Nākamajā dienā, jau atkal nākot mājās, skatos - līķa vairs nav - un nopriecājos, ka laikam jau viss nokārtots. Vēlāk ieeju D. istabā, kur norisinās sekojošais dialogs - Es - Nu, tātad izsaucāt policiju? Kā gāja? |
|
| |
|
Beidzot rīti paliek pamanāmi gaišāki. :) Man ļoti, ļoti patīk tumsa, tomēr šogad kaut kā ātrāk gribas pavasari, lai arī nupat ir decembris saņēmies pienākt. Skaists gan ir tas sniegs. Vēl, spēlējot Skyrim, secināju - es gribu uz Norvēģiju un tur redzēt ziemeļblāzmu. Kas, savukārt, kādreiz varētu būt viegli realizējams. :) |
|
| |
|
Eju es pa šauru, tukšu Vecrīgas ieliņu tumšā, vēlā un lietainā vakarā, kad viss spīd metāliski eļļains un lietus apslāpē atbalsis, un domāju - nu aina uz mata kā kādā filmā par Džeku Uzšķērdēju, teju nebrīnītos, ja viņa apmetnis ap stūri noplīvotu. Tad skatienu piesaista kodīgi dzeltena gaisma no kāda skatloga - un tur redzu, ka pielikta neona izkārtne ar uzrakstu "Jack was here". Mīlīgi. |
|
| |
|
Tik daudz uguns! :))) Un šī dziesmiņa piedevām - http://www.youtube.com/watch?feature=pl Lēmumi. Labi, lieli lēmumi. Atgriešanās mežā. Egļu vēris. Esot sastopami arī aļņi. |
|
