Likantropiskās · piezīmes

Does it really come alive?

Well, it DID resist when I attempted to devour it...

Oh, my. Bet Tevi ir grūti iztēloties kā bijušo Lovkraftu.

Kamdēļ?

Kā cilvēks viņš, cik nu mums zināms, pārāk bieži bija mietpilsonisks, diezgan mazisks draņķītis, kuram, šķiet, sagādāja itin lielu patiku to izrādīt citiem. Then again, Heidegers bija pārliecināts nacists un "augstākās rases" fanāts; varbūt dažreiz ir labāk, ja biogrāfijas tiek atstātas biogrāfiem.

Varbūt iemesls mūsu fantāziju līdzībai ir vienkārši faktā, ka Nyarlathoteps ir mans tēvocis, kā tika kādā no sapņiem apliecināts. >:}

Tēvocis no kuras puses? ;>

Tēva.
Tēvs, savukārt, ir http://en.wikipedia.org/wiki/Loki

Principā, izklausās pat diezgan saskanīgi un ticami. :)

Haoss Haosam brālis!

Ū, es tieši šobrīd pārlasu visu Lovkrafu.
btw, uz Lt negribi, jo tās ir pārmaiņas, vai citas domas?

1. Jo tur būs daudz ļaužu, bet man šobrīd ir bezļaužu periods.
2. Parasti pirms teju jebkura lielāka pasākuma pāriet vēlme to apmeklēt, jo liekas, ka nejutīšos tur labi. Parasti jebkura lielāka pasākuma kādā posmā tā tiešām ir, bet šoreiz es nevarēšu vienkārši aiziet mājās.
3. Ņerr.

ā, šito es zinu. man arī tā mēdz būt. tas jau gandrīz katram, man šķiet. zin' kā ar to vientulību barā u.t.t., bet, man domāt, tur varēs arī nolīst, ka neviens neredz. tik daudz kā citus gadus arī diez vai būs. un tur taču būs mežs un daba! vai tad tev netīk?
bet parasti, kad man ir bezcilv. periodi, pat, ja kkur sanāk braukt, tad ir divi var.: 1.lieku saprast, ka ar mani nevajag un nav vērts runāt, un nekad neviens neapvainojas un liek mierā; 2.apkārtējie tieši palīdz, pat paši to nezinot, un no "ne!cilvēkiem!" es kļūstu par "eu, vecie, ejam lēkāt pie skatuves!":)

Nu ja, būs jau labi. Lai sevi mierinātu, turpceļam iegādāju čipšus ar barbekjū garšu. :D

man šobrīd identiskas izjūtas ;/

Un es joprojām nezinu, ko vilkt! ;(

es arī nezinu, bet man šodien viss patīk. kārtīgi nobridos, salasījām rimi grozu ar gailenēm un baravikām, vēl pīlādžu bļodu un arī -zaru mašīnai (lai mošķi redz, kur par viņiem domā). virs mežmalām kraukļi un plēši un tās sēnes un rudeņa krāsu asums un vēl mēness kad uzrāpjas. par rītdienu domāšu rīt.

Tu padarīji manu prātu vieglāku, paldies.

un tas arī par mani ;/

Ā, un Lovkrafts. Apmēram piektdaļu no viņa esmu lasījusi, pārējais stāv lasīšanas rindā. Šobrīd viss, ko esmu lasījusi, ir iepriekš redzēts sapņos. Brīžiem liekas - kāpēc lasīt? :)

Mani mīļākie stāsti laikam ir
Dream quest for unknown Kadath
Silver Key
Mountains of Madness
Call of Cthulhu
Colour out of Space

ā, un vēl Shadow over Insmouth (vai kaut kā tā)

Mani mīļākie līdz šim brīdim ir:

The Dream quest for unknown Kadath
At the Mountains of Madness
Azathoth

Bet baudu gūstu jau no virsrakstu lasīšanas vien. Brīžiem sajūtas ir tik spēcīgas, ka grūti turpināt lasīt - un ne jau baiļu, bet emociju intensitātes dēļ. It kā prāts attaptos brīvajā kritienā kādā galēji ne-eiklīdiskā virzienā. Esmu dabūjusi viņa darbu pilnu kolekciju elektroniski un sāku saprast, kāpēc tās speclietiņas, ar ko lasīt elektroniskās grāmatas, varētu būt vērtīgas.

Ja vajag, man mājās ir viss HPL papīriski.

Kādreiz vajadzēs, bet pašai savus, lai varu jebkurā dzīves brīdī pašķirstī.

man arī negribas. bet man nekad pirms braucieniem negribas :) jāturpina kravāt soma un trallināt.

Ja jau visi te tik cītīgi krāmējas - es arī sāku, pusi no somas aizņem dažādu izmēru un biezumu vilnas zeķes.

Es paņemšu vienu pāri. Un tagad mulstu par uzstāšanās brīdi, jo plānotais tērps, šķiet, būs anormāli par plānu. :(

Es varu stāvēt pie skatuves ar mēteli, lai uzreiz var maukties iekšā :D
Bet stilistiski noderētu tāds kruts zvērādu apmetnis (nevis tāds moderns no šinšilām, bet kaut kāds pirmatnējs)

Man ir melns trušādas mētelis, ko var izvērst uz otru pusi un tad ir krīpīgs radījums, kas izskatās pēc nodīrātas čupakabras. :D