Likantropiskās · piezīmes

ā, šito es zinu. man arī tā mēdz būt. tas jau gandrīz katram, man šķiet. zin' kā ar to vientulību barā u.t.t., bet, man domāt, tur varēs arī nolīst, ka neviens neredz. tik daudz kā citus gadus arī diez vai būs. un tur taču būs mežs un daba! vai tad tev netīk?
bet parasti, kad man ir bezcilv. periodi, pat, ja kkur sanāk braukt, tad ir divi var.: 1.lieku saprast, ka ar mani nevajag un nav vērts runāt, un nekad neviens neapvainojas un liek mierā; 2.apkārtējie tieši palīdz, pat paši to nezinot, un no "ne!cilvēkiem!" es kļūstu par "eu, vecie, ejam lēkāt pie skatuves!":)