Ū, es tieši šobrīd pārlasu visu Lovkrafu. btw, uz Lt negribi, jo tās ir pārmaiņas, vai citas domas?
1. Jo tur būs daudz ļaužu, bet man šobrīd ir bezļaužu periods. 2. Parasti pirms teju jebkura lielāka pasākuma pāriet vēlme to apmeklēt, jo liekas, ka nejutīšos tur labi. Parasti jebkura lielāka pasākuma kādā posmā tā tiešām ir, bet šoreiz es nevarēšu vienkārši aiziet mājās. 3. Ņerr.
ā, šito es zinu. man arī tā mēdz būt. tas jau gandrīz katram, man šķiet. zin' kā ar to vientulību barā u.t.t., bet, man domāt, tur varēs arī nolīst, ka neviens neredz. tik daudz kā citus gadus arī diez vai būs. un tur taču būs mežs un daba! vai tad tev netīk? bet parasti, kad man ir bezcilv. periodi, pat, ja kkur sanāk braukt, tad ir divi var.: 1.lieku saprast, ka ar mani nevajag un nav vērts runāt, un nekad neviens neapvainojas un liek mierā; 2.apkārtējie tieši palīdz, pat paši to nezinot, un no "ne!cilvēkiem!" es kļūstu par "eu, vecie, ejam lēkāt pie skatuves!":)
Nu ja, būs jau labi. Lai sevi mierinātu, turpceļam iegādāju čipšus ar barbekjū garšu. :D
man šobrīd identiskas izjūtas ;/
Un es joprojām nezinu, ko vilkt! ;(
es arī nezinu, bet man šodien viss patīk. kārtīgi nobridos, salasījām rimi grozu ar gailenēm un baravikām, vēl pīlādžu bļodu un arī -zaru mašīnai (lai mošķi redz, kur par viņiem domā). virs mežmalām kraukļi un plēši un tās sēnes un rudeņa krāsu asums un vēl mēness kad uzrāpjas. par rītdienu domāšu rīt.
Tu padarīji manu prātu vieglāku, paldies.
Ā, un Lovkrafts. Apmēram piektdaļu no viņa esmu lasījusi, pārējais stāv lasīšanas rindā. Šobrīd viss, ko esmu lasījusi, ir iepriekš redzēts sapņos. Brīžiem liekas - kāpēc lasīt? :)
Mani mīļākie stāsti laikam ir Dream quest for unknown Kadath Silver Key Mountains of Madness Call of Cthulhu Colour out of Space ā, un vēl Shadow over Insmouth (vai kaut kā tā)
Mani mīļākie līdz šim brīdim ir: The Dream quest for unknown Kadath At the Mountains of Madness Azathoth Bet baudu gūstu jau no virsrakstu lasīšanas vien. Brīžiem sajūtas ir tik spēcīgas, ka grūti turpināt lasīt - un ne jau baiļu, bet emociju intensitātes dēļ. It kā prāts attaptos brīvajā kritienā kādā galēji ne-eiklīdiskā virzienā. Esmu dabūjusi viņa darbu pilnu kolekciju elektroniski un sāku saprast, kāpēc tās speclietiņas, ar ko lasīt elektroniskās grāmatas, varētu būt vērtīgas.
Ja vajag, man mājās ir viss HPL papīriski.
Kādreiz vajadzēs, bet pašai savus, lai varu jebkurā dzīves brīdī pašķirstī. |