Secināju, ka es spēju identificēties ar ļoti daudzām sociālajām grupām šodien.
Izrādās, ir daudzi tādi, kas savu prezenci cibā ir uzsākuši akurāt šodien. Freidlistē atradu 3 tādus. 13. jūnijs, acīmredzot, ir diena, kad ļaudīm ir ko teikt.
Vēl es lieliski iederos tai neticami lielajā meitenīšu grupā, ar augumu 1.8+, 40. kājas izmēru, pamatatšķirība tomēr ir, saistīta ar manu smieklīgo svaru. Ja es pievienotos komūnai![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
_9kg, mirtu.
Vēl es pilnībā esmu prokrastinācijas lāsta skartais, pamazām debilitējošais izdzimtenis, kas jau 60+ dienas nespēj veikt savus tiešos darba pienākumus, kam, pretstatā![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
larva, 80+ lapas nevis jānodod kautkad jūlijā, bet gan nāveslīnija palikusi sen atpakaļ 14. aprīlī. Temats gan arī, noteikti, daudz prozaiskāks man.
Arī ir kabatā daudzas lidmašīnu biļetes lidojumiem šogad uz visādām jaukām vietām.
Es mīlu airēt, rāpties, mīties un nēsāties apkārt, gan ne tik cienījamās formās kāantuanete un dejavu.
Man ir pilnībā saprotamasbez4pieci domas šeit, un es esmu industrijas sviesta noguris IT pārstāvis, kā daudzi citi, kurus vārdos neminēšu.
Iespējams, tas kautkādā mērā izlīdzina to šausmīgo sajūtu, kas man vislaik ikdienā seko pārvietojoties pa Rīgu - ka es negribu, nevaru un nespēju identificēties ne ar ko no redzamā un neredzamā, taču gaisā jaušamā. Ir iemesli, kuru dēļ es nevaru pagriezties uz papēža un aizlidot pār plecu neskatoties uz pavisam. Es esmu iesprūdusi starp divām saulēm, un ja decembrī man šķita, ka ar to kautkā būs iespējams sadzīvot, tad tagad esmu stipri skeptiska. Un jā. Es atkal nenojaušu, kur man izvietot zobubirstītes.
Izrādās, ir daudzi tādi, kas savu prezenci cibā ir uzsākuši akurāt šodien. Freidlistē atradu 3 tādus. 13. jūnijs, acīmredzot, ir diena, kad ļaudīm ir ko teikt.
Vēl es lieliski iederos tai neticami lielajā meitenīšu grupā, ar augumu 1.8+, 40. kājas izmēru, pamatatšķirība tomēr ir, saistīta ar manu smieklīgo svaru. Ja es pievienotos komūnai
_9kg, mirtu.Vēl es pilnībā esmu prokrastinācijas lāsta skartais, pamazām debilitējošais izdzimtenis, kas jau 60+ dienas nespēj veikt savus tiešos darba pienākumus, kam, pretstatā
larva, 80+ lapas nevis jānodod kautkad jūlijā, bet gan nāveslīnija palikusi sen atpakaļ 14. aprīlī. Temats gan arī, noteikti, daudz prozaiskāks man.Arī ir kabatā daudzas lidmašīnu biļetes lidojumiem šogad uz visādām jaukām vietām.
Es mīlu airēt, rāpties, mīties un nēsāties apkārt, gan ne tik cienījamās formās kā
antuanete un dejavu.Man ir pilnībā saprotamas
bez4pieci domas šeit, un es esmu industrijas sviesta noguris IT pārstāvis, kā daudzi citi, kurus vārdos neminēšu.Iespējams, tas kautkādā mērā izlīdzina to šausmīgo sajūtu, kas man vislaik ikdienā seko pārvietojoties pa Rīgu - ka es negribu, nevaru un nespēju identificēties ne ar ko no redzamā un neredzamā, taču gaisā jaušamā. Ir iemesli, kuru dēļ es nevaru pagriezties uz papēža un aizlidot pār plecu neskatoties uz pavisam. Es esmu iesprūdusi starp divām saulēm, un ja decembrī man šķita, ka ar to kautkā būs iespējams sadzīvot, tad tagad esmu stipri skeptiska. Un jā. Es atkal nenojaušu, kur man izvietot zobubirstītes.
jā, vārdkopu virknes reizēm padodas tādas žēlīgas.
kautkāda leiputrija.
katru dienu cita soma..eeee..taa jau var praataa sajukt, katru dienu visu mantiibu paarkraameejot no somas uz somu, un vienalga muuzhiigi mulsi konstateet: 'vai..atsleega/karte/maks/... aizmirsaas otraa somaa' :D
kā tam Hakslija varonim ar vārdu "carminative" :)