![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nesenīt man nevedas ar skaistu pārdomu formulēšanu un publicēšanu šeitan; nav jau tā, ka nav ko teikt. Tomēr viss kaut kā apslāpējas ikdienas plūdumā un pēcāk šķiet maznozīmīgs un tik ikdienišķs.
Kopš sākumiem man akurāt vislabāk ir patikuši tie Cibā rakstošie, kas dzīvo vai ilgstoši uzturas ārpus dievzemītes robežām. Galu galā, es pati te sāku skribelēt tamdēļ, ka biju nomitinājusies trimdā un vienkārši apnika neskaitāmajiem jautātājiem stāstīt un rakstīt 'Kā tev iet?'. Ārpusē dzīvojošie man, iespējams, subjektīvi šķiet tādi kā brīvi no uzslāņojuma un tā sociālā spiediena, ko neizbēgami ķermenim piedāvā vide, kas pārbagāta ar t.s. 'Austrumeiropas Agresiju' - fenomens, kuru es kādreiz noformulēšu apaļās frāzēs.
Vēl papildus veiksmes faktors, kas padara Cibas rakstītāju interesantu (un produktīvu), ir vientulība, kaut vai nosacīta. Tādam cilvēkam ne tikai ir laiks un resursi analizēt apkārtējās vides notikumus, tak jau arī ir motivācija un vēlme tajos dalīties ar imagināru, ieinteresētu klausītāju pulku.
Tātad, ideāls Cibas autors dzīvo ārzemēs un ir vientulīgs. Otrkārt, formālā loģika mums pasaka priekšā, ka indivīdi ar sakārtotu personisko dzīvi un mītnes vietu tepat, pamazām kļūst neizbēgami sadzīviski un tādi kā iekapsulēti.
Treškārt, atliek daži jautājumi, kurus uzdot sev. Šausminošās atbildes paturēšu pie sevis, apsolu.
Kopš sākumiem man akurāt vislabāk ir patikuši tie Cibā rakstošie, kas dzīvo vai ilgstoši uzturas ārpus dievzemītes robežām. Galu galā, es pati te sāku skribelēt tamdēļ, ka biju nomitinājusies trimdā un vienkārši apnika neskaitāmajiem jautātājiem stāstīt un rakstīt 'Kā tev iet?'. Ārpusē dzīvojošie man, iespējams, subjektīvi šķiet tādi kā brīvi no uzslāņojuma un tā sociālā spiediena, ko neizbēgami ķermenim piedāvā vide, kas pārbagāta ar t.s. 'Austrumeiropas Agresiju' - fenomens, kuru es kādreiz noformulēšu apaļās frāzēs.
Vēl papildus veiksmes faktors, kas padara Cibas rakstītāju interesantu (un produktīvu), ir vientulība, kaut vai nosacīta. Tādam cilvēkam ne tikai ir laiks un resursi analizēt apkārtējās vides notikumus, tak jau arī ir motivācija un vēlme tajos dalīties ar imagināru, ieinteresētu klausītāju pulku.
Tātad, ideāls Cibas autors dzīvo ārzemēs un ir vientulīgs. Otrkārt, formālā loģika mums pasaka priekšā, ka indivīdi ar sakārtotu personisko dzīvi un mītnes vietu tepat, pamazām kļūst neizbēgami sadzīviski un tādi kā iekapsulēti.
Treškārt, atliek daži jautājumi, kurus uzdot sev. Šausminošās atbildes paturēšu pie sevis, apsolu.
skaties, neupurē močus par labu dančiem, atdraugošu! :D
[tiešām joks]
teikums 2 - ar tādiem iepazīstas :)
reizēm vienkārši bail no sasodītas vilšanās. Jo nu. Ir bijuši gadījumi.
varu galvot, tam neir sakara ar jums, tai vilšanai.
Parasti tie apbēdinātāji ir visādi skaisti rakstoši puisieši, zini, - kas ta man cic varētu vispābā incēt :)
taču in general tu man tiešām patīc. no kidding.
barbala aiziet skaļi smieties.
rakstītāja, man māsiņa
however, mans lielais smējiens bija par tavu un rasbainieka dialogu par to, ar ko un kur un kālabad vajag iepazīties. vaimanu, vaiii. mīlīgi! :)
Re: rakstītāja, man māsiņa
Piemēram - Tu par sava dēla piedalīšanos 13.janvāra demonstrācijā, Skuka par Miķeļtorni, Juris Tilts ar saviem lauku stāstiņiem un tamlīdzīgi.
Es pati tajā pusgadā, ko pavadīju ārpus Latvijas, cibā neierakstīju gandrīz neko.
Ir cilvēki, kuri raksta tiešām interesanti arī par šmucspaiņa iznešanu.
Ai.
Vispār es šo sarunu iesāku laikam tāpēc, ka es nemāku rakstīt interesanti par šmucspaiņa iznešanu, un tamdēļ nerakstu neko :)
tie, kuri mīt ārpusē, pa lielai daļai ir tik ļoti sapresējušies ar to savu citādo realitāti, ka citreiz vienkārši pietrūkst spiediena pārrāpties pāri visādiem vervelējumiem svešvalodās un pilnīgi nerelevantu sadzīves detaļu ņudzeklim, kam laiku pa laikam prasās zemsvītras paskaidrojumi. kaut arī te ir bijuši koši izņēmumi, kā virg.rab., par piemēru.
Tak diezi vai tādu ir daudz.