vagina_dentata [entries|archive|friends|userinfo] vagina_dentata [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[21. Feb 2010|15:03] Ak vai, kādu jaukumiņu esmu satikusi. Tik jauks, ka pat nevēlos viņu sāpināt. Link ir doma

[15. Feb 2010|01:15] Cik gan nepanesams ir šis smagums, kad jācīnās pašai ar sevi. Cik gan neiedomājami grūti ir savaldīt sevi, kad ir tik vientuļi un ķermenis trīs no vēlmes skriet klāt pie katra garāmgājēja, mesties viņa priekšā ceļos un teikt - draugs, palīdzi man, lūdzu, lūdzu, lūdzu, palīdzi man! Šī sajūta jau ir kļuvusi vienmēr klātesoša. Es taču pat nezinu, ko gribu. Bet tā ir ar salauztu sirdi, es esmu nevis nocietinājusies, bet tieši otrādi - vēlos krist katra skavās un kļūt par maziņu, maziņu dūjiņu ar salauztu spārnu viņa gādīgajās skavās. Un es zinu, ka tas ir slikti, es zinu, ka tā nedrīkst, un tāpēc man ir jācīnās ar sevi nepārtraukti. Jā, un kāds man ir sācis pievērst uzmanību. Tāds jaukais tips, kuram patīk būt laipnam un pakalpīgam, un atļaut lai visas indīgās piezīmes par dzīvi, mākslu un citu uzskatiem izsaka viņa sieviete, nevis viņš. Pievērš man uzmanību, jo patīk satikties ar asu un neprognozējamu cilvēku, kāds pats nekad nebūs. Tomēr viņš pat nenojauš, kas es īstenībā esmu, kāds ir mans ārprāts. Spēlējas ar uguni, bet nesaprot. Protams, nicīgi aprunāt cilvēku, kurš manas pēdējās divas nedēļas ir padarījis kaut nedaudz paciešanas ir īsti manā stilā. Bet, ko man citu darīt? Piezvanīt viņam tagad un tūlīt? Pateikt, ka es arī par viņu dažreiz iedomājos? Nē, nebūs banālas paredzamas telefona sarunas, kuru jau tagad varu lieliski iztēloties. - Jā? - Es, es, piedod, ka pamodināju (indīgi smiekliņi). - Nekas, nekas (jā, tava laipnā balss pat neslēpj prieku, ka piezvanīju. Nakts visu pat padara labāku, tā ir norāda uz manu nevis tavu vājumu, un liecina, ka es sāku padoties.). - Šķiet, mēs dažas reizes esam tikušies, un pieļauju, ka tu esi sācis domāt, vai tam ir kāda nākotne, vai ne? - Jā gan (samuslis, bet apmierināts). - Lūk, kā es uzminēju (smiekli) - viss kā pēc grāmatas! Piedod, ka toreiz neaizgāju pie tevis, bet kā jau stāstīju iepriekš - patlaban man ir tāds posms, kad nemaz īsti neiznu, ko vēlos. Tā nu es gulēju un iedomājos šo kļūdu labot, rīt uzaicinot tevi pie sevis. - Oho, ielūgums pieņemts (laimīte, laimīte tavā balstiņā, vīrieti)! - Paņem vīnu. Un ja tavas mazās vīrieša smadzenītes to nesaprot, tad varu paskaidrot, ka attiecību varas spēlēs vīns nozīmē sekss (kura mums pagaidām nav bijis). - Patiešām? Paldies par paskaidrojumu, tagad zināsim (jā, jā, tu esi nedaudz pieradis pie mana tiešuma un tev tas patīk). Bla, bla, bla. Tās arī ir attiecības - varas spēles, diplomātija, visāda laipošana utt. Nē, es NEZVANĪŠU nevienam, pirkšu vīnu pati. Arī vientuļa cilvēka terminoloģijā tas nozīmē seksu - ar sevi. Link ir doma

[14. Jan 2010|17:03] Ar katru dienu aizvien vairāk apzinos savu bezspēcību šī sociālā organisma priekšā. Šķiet, katra diena tuvina manu kapitulāciju. Piemēram, es zinu, ka sievietes skaistuma ideālus nosaka vīrieši, un mums nevajadzētu tiem pakļauties. Es taču to ar prātu saprotu! Tas ir tikai normāli, ja cilvēki kļūstot vecāki pieņemas svarā. Par to nebūtu jāuztraucas, vismaz ne tik sakāpināti. Bioloģija. Man taču vairs nav 20 gadi. Tomēr es to pārdzīvoju. Es tik ļoti gribu izskatīties tik pat labi kā toreiz. Vismaz es pamazāk kļūstu pati pret sevi godīgāka. Arī tas ir sasniegums. Link 1 raksta|ir doma

Ziemassvētki [23. Dec 2009|22:54] Ar katru dienu kļūst aizvien grūtāk izlikties, ka nesāp. Man riebjas savs pašreizējas stāvoklis, tomēr nākas atzīt - jo tuvāk nāk Ziemassvētki, jo vairāk sāp. Māte uzaicināja rīt ciemos. Jā, protams, it kā es vēlētos satikt viņas vīru, kurš ir klasisks idiots ar atsaldētiem bērniem. Māte, protams, nav no tām mammām, kas vēlas savām atvasēm dāvāt mīlestību, viņa grib tikai nodarboties ar varas spēlēm. "Redzi, dārgā meita, es esmu laimīgi precējusies, bet tu piedzīvoji sāpīgāko šķiršanos savā mūžā, tāpēc es uzvaru," tā viņa domā, to var redzēt mātes acīs. Mauka, tas viņas vīrs ir viens no banālākajiem stulbeņiem, kādus es vispār zinu. Es nemūžam uz tādu pat nepaskatītos, bet viņa uzskata kaut kā tā - ja man ir jebkāds vīrietis, tad a priori esmu pārāka. Es redzēju viņas skaudību un to bezcerīgo izmisumu, kad biju laimīga, viņa to slēpa vēl sliktāk nekā es tagad. Es tikai nesaprotu, kāpēc viņa spēj patiesi sajūsmināties par brāļa laimi, bet par manu ne. Reizēm domāju, vai viņa pati to apzinās, vai viņai tas sāp, vai viņa mēģina ar to cīnīties. Labi, pie savas mātes esmu pieradusi. Agrāk varēju paļauties, ka man vienmēr būs kāds, kuru apciemot kaut vai Ziemassvētkos un labi pavadīt laiku. Vairs ne. Draudzene, sauksim viņu par Annu, agrāk bija cilvēks, ar kuru varēja satikties un vienkārši smieties. Smieties par visiem idiotiem, bet tagad vienīgais, ko redzu viņas acīs, ir žēlums, garlaikota vienaldzība un seklums. Jā, tieši to ar sievietēm izdara vīrieši, viņi tās padara garlaicīgas. Vīrieši izkastrē sievietes. Piedrāzt, aiziešu rīt uz kaut kādu bāru un savākšu sev kādu deģenerātu. Būs man priecīgi Ziemassvētki. Link ir doma

[6. Okt 2008|18:51] Agrāk uzskatīju sevi par dzimušu revolucionāri, bet tagad vairs nezinu. Joprojām uzskatu, ka daudz sasniegšu, bet nezinu vai man kaut ko izdosies mainīt. Nezinu, vai man tam pietiks spēka. Vispretīgākais ir tas, ka es spēju justies laimīga un pašpietiekama, izveidot perfektu pasauli pati ap sevi. Tas man sanāk labi, un es te jūtos silti un patīkami. Tomēr ko tas līdz, ja apkārt valda tik liela netaisnība? Vai nav egoistiski noslēgties savā mikropasaulītē un neizmantot savas spējas kopīgajam labumam? Cīņai pret šo vulgāro, neestētisko pasauli, kuru kontrolē stulbi, aizvanoti, kompleksaini cūkas. Bet kāpēc man tas sāp aizvien mazāk? Man pietrūkst šīs sāpes. Un tad, protams, ir Haralds. Es viņu dažreiz uzskatu par ienaidnieku, kuru sūtījuši vīrieši, lai liktu man justies laimīgai, tādējādi aizmiglojot man acis, novirzot mani no cīnītājas ceļa, padarot mani par mietpilsoni. Es baidos arī no tā, ka kādu dienu saņemšos un centīšos no tā visa izbēgt, izdarīšu kaut ko neatgriezenisku, lai dabūtu atpakaļ veco sevi. Un tā varētu būt mana lielākā kļūda, jo es zaudētu šo absolūto laimi, un varbūt vietā neiegūtu neko. Es kļūtu pamesta un bēdu sagrauzta, jo viss, kas mums ir apkārt... tas ir tik trausls. Link ir doma

... [10. Aug 2008|00:43] [ Mūzika | prāta vētra - plaukstas lieluma pavasaris ] Skan kaut kāda Prāta Vētra. Dažreiz šķiet, ka tie idioti varētu izdarīt jebko, absolūti jebko, un clvēki viņiem piedotu. Kretīni. Zinājāt, ka Kaupers būtībā tikai to vien dara, kā krāpj savu sievu? Bet mūlītis taču smuks, tāpēc viņš vienmēr būs pozitīvais tēls, kuces dēls. Tomēr tās ir tika detaļas un sīkumi. Nebiju te rakstījusi, aj, mūžību! Ceru, priecāsieties uzzinot, ka esmu pabeigusi studijas, sākusi strādāt labi apmaksātā darbā. Priekšnieks, protams, ir apveltīts ar absolūti vīrišķīgu idiotismu, seksismu, bet pat tas mani nespēj padarīt nelaimīgu. Pavērojot man zināmos biseksuālos vīriešu draugus, nākas atzīt, ka viņi laika gaitā kļūst par gejiem. Ar mani ir otrādi. Jau četrus mēnešus dzīvojam kopā ar Haraldu. Viņu, protams, nesauc Haralds, bet es šo vārdu izvēlējos, lai atvieglinātu manu un jūsu komunikāciju. Jāatzīst, ka Haralds ir pirmais vīrietis, kurš iemācījies mani nedaudz savaldīt. Vakar viņš laimīgs pārnāca no darba, un pastāstīja, ka saņems milzu prēmiju, ka mums būtu laiks meklēt jaunu dzīvokli. Es pasmaidīju, un tikai noteicu, ka gan jau viņš beidzot ļāvis priekšniecei sevi izdrāzt. Haralds mani nogrūda uz grīgas kā tanks un nosauca par ieleni, pretīgo kuņu un mauku, es viņu noskūpstīju, saucu par kropli, idiotu, īso krāniņu, stulbo, resno cūku. Ja tā padomā, tikai šobrīd esmu izkāpusi no gultas, bet mīlēties sākām jau vakar vakarā. Man patīk, ka Haralda humora izjūta nav tāda kā citiem vīriešiem. Zinot manus uzskatus, viņš ir nonācis pie secinājuma, ka nav vērts slitki izrunāties par sievietēm garāmejošos komentāros, vai aizstāvēt sieviešu tiesības, vadoties no uzskata, ka viņas pašas par sevi nespēj pastāvēt. Es dievienu, kad viņš kārtējai neizdarīgajai kucei bezsirdīgi bļauj virsū, draud, ka ir bagāts, ka atlaidīs viņu no darba. Viņš to dara tikai tāpēc, ka zina - tas ir vienīgais veids, lai saglabātu mani sev blakus. Viņš zina, ka manā klātbūtnē nedrīkst liekļot, ka es viņu apēdīšu, nopēršu, kastrēšu. Haralds zina, ka manā klātbūtnē pret sievietēm drīkst izturēties tikai tā, kā ikviens vīrietis to patiesībā vēlas, citādi es viņu sodīšu, dēvēšu par liekuli, ņuņņu, memmesdēliņu. Pirms neilga brīža Haralds noglāstīja manu vaigu, sacīja, ka nekad neatstās mani un vienmēr mīlēs. Es viņu arī vienmēr ļoti mīlēšu. Link 3 raksta|ir doma

[29. Jul 2006|14:22] Nesaprotu tikai to kāpēc tajā Praidā lesbietēm būtu jāiet kopā ar gejiem, šāds gājiens ir divu pavisam atšķirīgu grupu solidarizēšanās. Geji taču neko nesaprot no lesbisma, godīgi sakot, pret gejismu izjūtu ļoti dziļu pretīgumu, un labprāt būtu ar olām apmētājusi geju Praidu, ja tajā nebūtu iesaistītas arī lesbietes. It kā nepietiktu ar visiem sūdiem ko vīrieši ir šajā pasaulē ievārījuši, tagad viņi vēl viens otru par to drāzīs pakaļā (varbūt jau tieši to arī ir pelnījuši). Geju sekss taču ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs un vispār nesalīdzināms ar lesbiešu seksu, piedevām daudz slimāks. Kāds anālajai atverei ir sakars ar baudas gūšanu? Un savu locekli vidusmēra vīrietis nicināmā kārtā ir gatavs iespraust jebkur. Savukārt labi izkopts sekss sieviešu starpā var tikt pacelts empātiska spirituāla pārdzīvojuma statusā, tas tiešām ir neaizmirstami. Pati esmu biseksuāla, atzīšu, ka labāk ir mīlēties ar normālu vīrieti, nevis nepieredzējušu sievieti, tomēr nekas nevar pārspēt seksu ar sievieti, kurai jau ir liela lesbisma pieredze. Link 2 raksta|ir doma

vardarbība [15. Nov 2005|22:22] deep streso, ka no kaut kāda tautu dēla dabūjusi pa purnu, pārējie viņai pievienojas. Tik tiešām nesaprotu kāpēc joprojām sievietes iedomājas, ka ir neaizsargātas aitiņas, kurām pēc šādiem incidentiem vajag aprobežoties ar pāris emocionālu ierakstu publicēšanu šajā idiotiskajā miskastē. Domāju, ka visām šādām apbižotajām daiļavām būtu jāseko manam piemēram. Pirmkārt - sieviešu pašaizsardzības kursi, tajos var iemācīties tiešām daudz noderīgu paņēmienu. Saprotu, ka ne katrai ir laiks un gribasspēks tādus apmeklēt, tāpēc varu ieteikt vairākus tehniskus līdzekļus. Piemēram, gaisa pistole vai arī dažādi elektriskie apdullināšanas līdzekļi. Otrais man vienmēr glabājas somiņā un ir pat divas reizes izmēģināts uz cūkām, kas sadomājās būt par baigajiem mačo. Tā pati deep man kaut kad rakstīja šādu komentāru. Ceru, ka vismaz tagad viņa ir pārliecinājusies par tā absurdumu. Link 4 raksta|ir doma

[18. Okt 2005|05:35] Šajā kursā idioti ar Džona Kenedija smaideļiem iemanījušies neko nedarot iegūt atzinību vēl labāk. Es tikai nesaprotu, vai pakļāvīgie cilvēki tiešām izkūst dēļ pāris jēlībām, kuras tiek pasaka kāds pirmā kursa iznirelis vai vienkārši zemapziņā izjūt žēlastību pret šo neattīstīto būtni? Kāpēc vīrieši vieglāk tiek pie labām atzīmēm vai labāka darba? a)Sabiedrība vēl nav nobriedusi tik tālu, lai aptvertu sievietes absolūto pārākumu, priekšgalā joprojām liekot vīrieti. Tātad nākamajai fāzei vajadzētu būt fāzei, kurā sieviete ir dominējošais spēks. Papētot datus kāda ir bijusi cilvēku attieksme pret sievietēm laika gaitā, protams, varam secināt, ka drīz vien šim posmam ir jāpienāk. b)Pastāv arī otra iespēja. Sabiedrība jau instinktos ir pieņēmusi to, ka sieviete ir pārāka par vīrieti, tomēr tās attīstībā ir radušies defekti, kas neļauj šai uztverei krasi izpausties mareriālajā pasaulē. Proti, sievietēm ir vieglāk iesūdzēt vīriešus par seksuālo uzmākšanos, jo sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka sievietei sekss ir sāpīgāks temats nekā vīrietim, vai arī nēģerim ir viegli iesūdzēt tiesā balto par rasismu, jo pastāv uzskats, ka nēģeris vairāk kaunās no savas izcelšanās, nekā baltais. Līdzīgi ir ar to, ka vīrieši spēj dabūt sev labāku nodrošinājumu. Proti, vīriešus uzņem labākos darbos un atļauj tiek kāpt pa karjeras kāpnēm, jo valda uzskats, ka viņi to var paveikt sliktāk par sievieti, ka viņiem tas ir grūtāk, tāpēc sabiedrībai šiem vārguļiem jāpalīdz. Es gribētu ticēt, ka jau esam šajā stadijā, tāpēc nākamajai fāzei vajadzētu būt fāzei, kurā sabiedrība atmet līdzcietīgas jūtas pret vārgāko (vīrieti) un uztic tam mazāk svarīgos darbus kopējā labuma vārdā. Vīrietim būtu divas funkcijas. Viņš strādātu kā spermas donors un ar laiku kļūstu par sava veida vergu, kas izpilda zemākos darbus un ir līdz sirds dziļumiem pateicīgs, ja pret viņu labi izturas. Link 10 raksta|ir doma

[24. Jun 2005|17:19] Sievietes tomēr dažreiz ir šausmīgas aitas. Pat ne tik daudz rīcības ziņā, bet gan lietu uztveres ziņā. Piemēram esmu satikusi jau kādas trīs idiotes, kuras saka, ka ir vīrieši, kas prot vienkārši izdrāzt un ir vīrieši, kas prot mīlēties. Kā var būt tik muļķīga uztvere? Agrāk man likās, ka tas vai vīrietis ar tevi "mīlējas" vai tevi "izdrāž" ir tirākais viņa attieksmes jautājums pret tevi, visi prot gan "mīlēties", gan "izdrāzt" un nevienā no šīm darbībām vīrietis neieliek neko personīgu, nekādas vērā ņemamas emocijas tāpat netiek ieguldītas, viss atšķiras tikai ar maigākiem pieskarieniem vai brutālāku uzvedību. Dārgās dāmas, nerunājiet vairs šādas stulbības! Vīrietis ir un vienmēr paliks dzīvnieks, kurš ir labi apmānījis sabiedrību. Link 10 raksta|ir doma

parunājos... [7. Jun 2005|14:10] [ Garastāvoklis: | confused ] Vakar no viena puiša centos noskaidrot par ko tad īsti viņš domā pašapmierinoties. Nu tīri zinātniskos nolūkos. Viņš man atbildēja, ka pēdējo reizi domāja par neeksistējošu meksikāņu trūkumcietēju ASV, kura izmisumā piekrīt filmēties pornofilmā, lai uzturētu savi un savu mazo brālīti, bet pēc nofilmēšanās viņu pasūta piecas mājas tālāk, draudot piezvanīt imigrācijas dienestam, tā nu viņa attopas izmisusi, izdrāzta visos caurumos vienlaicīgi, bet naudu tā arī nedabūjusi. Protams paldies puisim par atklātumu, bet man tomēr sametās visai baisi ap dūšu, it sevišķi ņemot vērā to, ka viņš noteikti nav tas sliktākais vīrieša piemērs kādu mūžā esmu satikusi, līdz šim man pat likās, ka viens no labākajiem. Nezinu, pati laikam esmu vīriešu nīdēja, tomēr par šādiem pazemojumiem nedomāju nekad, neviena no aptaujātajām sievietēm arī ne, viņas tas šokēja tikpat ļoti cik mani. Un nevar taču teikt, ka vīrietim šāda baudas uztvere tiek vienkārši iebarota, sievietes taču saskaras pilnīgi ar to pašu - masu mediji, internets utt. Kas tā ir par dzīvniecisku dziņu, kas sēž vīriešos? Šis piemērs lieliski nodemonstrē ne tikai viņu attieksmi pret labu nodrāzšanos, bet arī pret sievietēm kā tādām, arī pret sevi, jo viņi paši jau apzinās, ka reāli jau tas nav tas labākais, kas varētu notikt un reālajā dzīvē to nekad necenstos īstenot (un te man jāpiezīmē, ka tikai pateicoties sieviešu diktētajām morāles normām), bet tas nemaina faktu par to, kas viņos izraisa prieku. Vīrietis tomēr ir pretīgs līdz kaula smadzenēm. Link 18 raksta|ir doma

[24. Maijs 2005|11:33] [ Garastāvoklis: | confused ] [ Mūzika | nsrd ] Šodien vēlos sievieti, tādu maigu, mīļu un nevainīgu, kāda pati reiz biju. Link 3 raksta|ir doma

atsāku. [19. Maijs 2005|18:44] Pēdējā laikā dzīve bija saspringta, tāpēc no šī jaunatklājuma (Sviesta Cibas) apzināti izvairījos, kaut gan mīlestība pret šo fenomenu zudusi nav. Esmu labi pabeigusi kursu, gatavojos sesijai. Novērojums - slinki vīrieši parasti izlien ar salkanu smaidiņu, bet slinkas sievietes tiek visu priekšā pazemotas. Nē, pati neesmu no slinkajām, mani neviens nepazemo. Lai tikai pamēģina, ha! Jā, laikam nebiju teikusi, ka studēju socioloģiju, tajā var iepazīties ar daudziem interesantiem faktiem, piemēram, par necilvēcīgākajiem noziedzniekiem, masu slepkavām, seksuālajiem izvirtuļiem utt. Vienu vārdu sakot - vīriešiem. Statistikas datus pētīt ir aizraujoši, nesaprotu kāpēc cilvēki vēl tik dedzīgi meklē no kurienes pasaulē nāk ļaunums, tas, protams, nāk no vīriešiem. Vīriešu ļaunumu izskaidro zinātne, kaut vai ar vienkāršu statistikas datu palīdzību. Sieviešu ļaunumu izskaidro mitoloģija un reliģija. Pandoras lāde, Ieva kārdinātāja utt. Šie ir zināmākie piemēri, bet ne vienīgie. Un kam mēs ticēsim? Zinātnei vai reliģijai? Arī mūsdienu modernajiem "zinātniskajiem" ateistu vīriešiem šajā jautājumā vienmēr patīk atgriezties pie reliģiskās uztveres, bet kad kāds sevī iemīlējies āzis ar pseidozinātnes palīdzību "pierāda" kādu netīkamu "faktu" par sievietēm šie puiši tev ar to bāzīsies tev virsū līdz mūža galam, vienmēr dedzīgi apgalvojot: "Bet tas ir pierādīts!" Kad prasu pierādījuma pamatojumu vai kaut ko tamlīdzīgu viņi, protams, klusē. Viņi taču arī saziņā lieto tās pašas arhaiskās metodes - brutālā balsī, brutāls apgalvojums, nekāda smalkuma, nekādu pierādījumu. Skatos uz šiem un iedomājos kādu primitīvu kopienu, kurā stiprākais tēviņš, savu ēdiena devu notiesājis, apstaigā biedrus, lai aprītu arī viņu tiesu. Tēviņš iekliedzas: "MANS!", ar bomi pa galvu un paēd labi. Metodes jau viņiem nav mainījušās, viņi vienkārši ir tās pielāgojuši civilizētajai sievietes tipa sabiedrībai. Link 5 raksta|ir doma

sekss [14. Apr 2005|16:40] Par šo ierakstu varam kopīgi pateikties tādam subjektam kā gudrais. Tātad - vīrieši gultā. Godīgi sakot, nesaprotu kāpēc visas meitenes nav biseksuālas vai lesbietes. Pati esmu biseksuāla, bet sekss ar puisēniem noved pie smieklu lēkmes apmēram 50% no mēģinājumiem. Un ja man "neesot viss mājās" (kā izteicās gudrais), tāpēc, ka smejos par šīs sugas sakompleksotību un nespēju atbrīvoties dzimumakta laikā, tad manis lasītie raksti par to, kuros brīžos cilvēkam ir viss mājās un nav viss mājās ir bijuši visai kļūdaini, bet gudrais jau laikam ir gudrāks.:) Samērā viduvējie mīlnieki parasti par sevi pēc seksa ir stāvā sajūsmā, tie, kuri to lietu kaut cik pieprot parasti to pieprot pārāk perfekti, nu man viņi atgādina tādus kā seksa mehānismus, visu zina, visu māk, bet gan jau tajā pašā brīdī varētu nodeklamēt kādu fizikas formulu, tad vēl ir tie no kuru sejām gandrīz staro jautājums "vai viņai ir labi? ja nu viņai nav labi? viņa to pastāstīs visām savām draudzenēm un viņas visas par mani smiesies, vai, vai, vai." Nu patīk jau man ar seksa palīdzību šīs radībiņas padarīt nekaitīgas un patīksmināties par viņu nevarību, bet reizēm tas viss jau sāk kļūt sasodīti apnicīgi. Toties sekss ar sievieti ir pilnīgi kas cits. No viņām neizstaro ne šis saspringums, ne arī vēlme tēlot pakļāvēju (ar to arī viņi aizraujas). Sieviete prot atbrīvoties, un tad šis process tiešām ir neticama bauda. Link 28 raksta|ir doma

uzdevums [13. Apr 2005|16:48] [ Garastāvoklis: | angry ] Cilvēce evolucionējot beigu beigās atteiksies no vīriešu dzimuma, man nāk smiekli par maziem puisīšiem, kuri spriedelē par pārcilvēkiem (kā pārcilvēks parasti tiek iztēlots vīrietis) un ideālajām sabiedrībām. Ideālas sabiedrības atslēga - vara sievietēm. Jau tagad pasaule pamazām atsakās no mačo tipa vīriešiem, "stiprais dzimums" kļūst aizvien sievišķīgāks, tas būtībā ir pēdējais izmisīgais mēģinājums glābties. Kāpēc pieaugot civilizētības pakāpei sieviete pamazāk ir kļuvusi brīvāka? Te bieži tiek jauktas sekas ar cēloņiem. Visa vēsture ir sievietes vēsture, vitālās sievietes cīņa pret vīrišķo stagnāciju. Jo sieviete kļūst brīvāka, jo augstākā pakāpē nonāk civilizācija. Tie daži smieklīgi antīkie vīriešu muskuļkalni drīz izzudīs pavisam, jo tādam vīrietim mūsdienu sievišķajā pasaulē vairs nav pielietojuma. Feminisms ir cīņa par dzimumu līdztiesību, es neesmu feministe, jo gribu, lai sieviete dominē pār vīrieti, tas ir vienīgais veids kā var izglābt šo planētu. Sievietes saprāts un pieticība vīrieša negausības un rijības vietā! Link 48 raksta|ir doma

navigation [ viewing | most recent entries ]