| |
[15. Feb 2010|01:15] |
Cik gan nepanesams ir šis smagums, kad jācīnās pašai ar sevi. Cik gan neiedomājami grūti ir savaldīt sevi, kad ir tik vientuļi un ķermenis trīs no vēlmes skriet klāt pie katra garāmgājēja, mesties viņa priekšā ceļos un teikt - draugs, palīdzi man, lūdzu, lūdzu, lūdzu, palīdzi man! Šī sajūta jau ir kļuvusi vienmēr klātesoša. Es taču pat nezinu, ko gribu. Bet tā ir ar salauztu sirdi, es esmu nevis nocietinājusies, bet tieši otrādi - vēlos krist katra skavās un kļūt par maziņu, maziņu dūjiņu ar salauztu spārnu viņa gādīgajās skavās. Un es zinu, ka tas ir slikti, es zinu, ka tā nedrīkst, un tāpēc man ir jācīnās ar sevi nepārtraukti.
Jā, un kāds man ir sācis pievērst uzmanību. Tāds jaukais tips, kuram patīk būt laipnam un pakalpīgam, un atļaut lai visas indīgās piezīmes par dzīvi, mākslu un citu uzskatiem izsaka viņa sieviete, nevis viņš. Pievērš man uzmanību, jo patīk satikties ar asu un neprognozējamu cilvēku, kāds pats nekad nebūs. Tomēr viņš pat nenojauš, kas es īstenībā esmu, kāds ir mans ārprāts. Spēlējas ar uguni, bet nesaprot.
Protams, nicīgi aprunāt cilvēku, kurš manas pēdējās divas nedēļas ir padarījis kaut nedaudz paciešanas ir īsti manā stilā. Bet, ko man citu darīt? Piezvanīt viņam tagad un tūlīt? Pateikt, ka es arī par viņu dažreiz iedomājos? Nē, nebūs banālas paredzamas telefona sarunas, kuru jau tagad varu lieliski iztēloties.
- Jā?
- Es, es, piedod, ka pamodināju (indīgi smiekliņi).
- Nekas, nekas (jā, tava laipnā balss pat neslēpj prieku, ka piezvanīju. Nakts visu pat padara labāku, tā ir norāda uz manu nevis tavu vājumu, un liecina, ka es sāku padoties.).
- Šķiet, mēs dažas reizes esam tikušies, un pieļauju, ka tu esi sācis domāt, vai tam ir kāda nākotne, vai ne?
- Jā gan (samuslis, bet apmierināts).
- Lūk, kā es uzminēju (smiekli) - viss kā pēc grāmatas! Piedod, ka toreiz neaizgāju pie tevis, bet kā jau stāstīju iepriekš - patlaban man ir tāds posms, kad nemaz īsti neiznu, ko vēlos. Tā nu es gulēju un iedomājos šo kļūdu labot, rīt uzaicinot tevi pie sevis.
- Oho, ielūgums pieņemts (laimīte, laimīte tavā balstiņā, vīrieti)!
- Paņem vīnu. Un ja tavas mazās vīrieša smadzenītes to nesaprot, tad varu paskaidrot, ka attiecību varas spēlēs vīns nozīmē sekss (kura mums pagaidām nav bijis).
- Patiešām? Paldies par paskaidrojumu, tagad zināsim (jā, jā, tu esi nedaudz pieradis pie mana tiešuma un tev tas patīk).
Bla, bla, bla. Tās arī ir attiecības - varas spēles, diplomātija, visāda laipošana utt. Nē, es NEZVANĪŠU nevienam, pirkšu vīnu pati. Arī vientuļa cilvēka terminoloģijā tas nozīmē seksu - ar sevi. |
|
|
