| ... |
10. Aug 2008|00:43 |
Skan kaut kāda Prāta Vētra. Dažreiz šķiet, ka tie idioti varētu izdarīt jebko, absolūti jebko, un clvēki viņiem piedotu. Kretīni. Zinājāt, ka Kaupers būtībā tikai to vien dara, kā krāpj savu sievu? Bet mūlītis taču smuks, tāpēc viņš vienmēr būs pozitīvais tēls, kuces dēls.
Tomēr tās ir tika detaļas un sīkumi. Nebiju te rakstījusi, aj, mūžību! Ceru, priecāsieties uzzinot, ka esmu pabeigusi studijas, sākusi strādāt labi apmaksātā darbā. Priekšnieks, protams, ir apveltīts ar absolūti vīrišķīgu idiotismu, seksismu, bet pat tas mani nespēj padarīt nelaimīgu.
Pavērojot man zināmos biseksuālos vīriešu draugus, nākas atzīt, ka viņi laika gaitā kļūst par gejiem. Ar mani ir otrādi. Jau četrus mēnešus dzīvojam kopā ar Haraldu. Viņu, protams, nesauc Haralds, bet es šo vārdu izvēlējos, lai atvieglinātu manu un jūsu komunikāciju. Jāatzīst, ka Haralds ir pirmais vīrietis, kurš iemācījies mani nedaudz savaldīt. Vakar viņš laimīgs pārnāca no darba, un pastāstīja, ka saņems milzu prēmiju, ka mums būtu laiks meklēt jaunu dzīvokli. Es pasmaidīju, un tikai noteicu, ka gan jau viņš beidzot ļāvis priekšniecei sevi izdrāzt. Haralds mani nogrūda uz grīgas kā tanks un nosauca par ieleni, pretīgo kuņu un mauku, es viņu noskūpstīju, saucu par kropli, idiotu, īso krāniņu, stulbo, resno cūku. Ja tā padomā, tikai šobrīd esmu izkāpusi no gultas, bet mīlēties sākām jau vakar vakarā.
Man patīk, ka Haralda humora izjūta nav tāda kā citiem vīriešiem. Zinot manus uzskatus, viņš ir nonācis pie secinājuma, ka nav vērts slitki izrunāties par sievietēm garāmejošos komentāros, vai aizstāvēt sieviešu tiesības, vadoties no uzskata, ka viņas pašas par sevi nespēj pastāvēt. Es dievienu, kad viņš kārtējai neizdarīgajai kucei bezsirdīgi bļauj virsū, draud, ka ir bagāts, ka atlaidīs viņu no darba. Viņš to dara tikai tāpēc, ka zina - tas ir vienīgais veids, lai saglabātu mani sev blakus. Viņš zina, ka manā klātbūtnē nedrīkst liekļot, ka es viņu apēdīšu, nopēršu, kastrēšu. Haralds zina, ka manā klātbūtnē pret sievietēm drīkst izturēties tikai tā, kā ikviens vīrietis to patiesībā vēlas, citādi es viņu sodīšu, dēvēšu par liekuli, ņuņņu, memmesdēliņu. Pirms neilga brīža Haralds noglāstīja manu vaigu, sacīja, ka nekad neatstās mani un vienmēr mīlēs. Es viņu arī vienmēr ļoti mīlēšu. |
|