manī ir liels klaidoņa potenciāls
šogad izdevās pieveikt kolka-dubulti distanci. pa ceļam bija vairāki tumši brīži, kuros es sev bargi sacīju - nedrīkst pēc tam atcerēties tikai skaisto, lūdzu, nekad mūžā vairs neej šajā pārgājienā. bet es jau tagad zinu, ka noteikti iešu atkal.

šis pārgājiens tieši vizuāli ir nenormāli skaists, kaltenes-mērsraga pludmalē visu nakti debesis ir oranžas un bezgalīgais saulriets lēnām kļūst par saullēktu. tajā galā pavasaris sākas vēlāk, tāpēc pārgājiena laikā zied un smaržo pilnīgi viss - ceriņi (iespaidīgos daudzumos), gaiļbikši, ievas, plūmes, visdas man nezināmas puķītes, nu vispār sajūta kā botāniskajā dārzā.

arī gulēt ārā, kāpās, ir drausmīgi forši, es sapratu, ka varētu visu vasaru gulēt ārā, vienkārši izritinot guļammaisu.

vislabākais, ka smalkās la sportivas kedas uzberza tulznas, tāpēc bērzciemā es uzvilku noname krokšus "uz dažiem kilometriem" un šajos krokšos nogāju līdz dubultiem :) tā ka viss tiešām ir galvā un sirdī, nevis kedās un aprīkojumā :)