vērotāja piezīmes
es tajās dienās uzturējos apšuciemā (2km aiz nāves nometnes, kā vēlāk noskaidrojās). vispirms piektdienas pēcpusdienā ceļmalas krodziņā bija novērojami vēl pēdējie steidzīgie kolkas virzienā, bet pirmo no kolkas ļoti apņēmīgu, stingru un raitu soli redzējām pludmalē sestdienas rītā ap 9. savukārt svētdien, pamodusies tā ap 7, nolēmu doties pa pliko nopeldēties jūrā pirms rīta cēliena, pilnīgi aizmirsusi par soļojumu. aizeju, tur tāda kustība, kā uz lielceļa brīvdabas muzeja gadatirgus laikā. knapi iespruku jūrā kādā starpā iekšā, ārā nākot spraugas starp gājējiem bija vēl īsākas, bet pienākusi jau pavisam tuvu viņiem, sapratu, ka ne es, ne mans kailums absolūti nevienu neinteresē, reāli iegājuši savā gājiena tunelī, ne pa labi, ne kreisi.