pa dienu klausos spāņu nacionālo radio. pamatā tēmas tādas pašas kā pie mums, viss ir slikti, korpucija, vai vai vai. bet man ļoti patīk, ka pa vidu ir visādi raidījumi, kur zvana ļaudis un SMEJAS, smejas tādiem guldzošiem smiekliem, smejas zvanītāji, smejas diktori.

man šķiet, ka lv akūti trūkst priecāšanās kā vērtības

(upd.: studijā ierodas karmena - karmena! es esmu tik priecīgs tevi redzēt! es arī esmu priecīga! karmena, es tevi mīlu! es tevi apskauju! hahaha! que allegria, te quiero, estupendo, hahaha un tā uz riņķi, ne miņas no vēlmes izstiept garu ģīmi un būt svinīgi skumjam)