man ļoti gribētos brīvajā laikā iet uz kādu regejšārku pulciņu - tipa tiem, kuriem nav tēva ar zelta rokām un kas šajā trakajā pasaulē ir pamesti vieni paši ar savām biklajām amatniecības vēlmēm. kur man iemācītu lodēt, pievienot vadu spuldzītes patronai, frēzēt utt. kaut ko amatniecības vidusskolas garā, tikai pieaugušajiem, negribas būt par mūžīgo studentu starp jauniešiem. gribas kko taisīt ar rokām. bet es nemāku. vai, piem, hologrammas - uztaisīju to mazo modelīti, kas vienu brīdi aktīvi klīda feisbukā, nenormāli forši. varētu tādas taisīt megaizmērā - naktī, tumsā, bērzciema mežā.

kad satori izlasīju par kultūras akadēmijas piedāvātajiem kursiem brīvklausītājiem, ļoti gribēju iet uz runas mākslu pie Zanes Daudziņas, bet tad nācu pie prāta. atcerējos, cik jocīgi studiju laikā likās visi tie aizkavējušies studenti, kas arī vecumā turpina studēt un studēt. bez tam es jau bieži esmu iekūlusies situācijā, kur esmu "veca", bet pārējie pilnīgi bērni, tā ap 20-25.