es tagad zinu vārdu mizogīnija -
vakar biju uz smieklīgajām sieviešu esejām kkc. to, vai šim pasākumam piekabinātais apzīmējums "stand up" tika domāts nopietni vai ironiski, tā arī nesapratu.

protams, es neesmu pasākuma tiešā mērķauditorija, man ir bērni utt. tomēr, ja iepriekš man šķita, ka es esmu šausmīga mietpilsone un dzīvoju ļoti stereotipiski, tad vakar man atvērās acis, ka "radošās un brīvās" dzīvo vēl lielākā purvā. vienīgi Ievas Melgalves eseja ļoti patika - ir forši, ja cits pieaudzis cilvēks pasaka, ka realitāte, protams, sucks, bet hei, no tās vienmēr ir izeja, ja tu pats sev to atļauj. nu labi, patika arī Curihas padomi, kas ļāva iztēloties, ka es kā sieviete uz vīrieti skatos tikai kā uz gaļas gabalu, un viņš baidās, ka es viņu seksuāli izmantošu un pēc tam pametīšu (nevis apprecēšu), lai nekas netraucē manu brīvību. es nekad mūžā neesmu tā darījusi, varbūt pēdējais laiks pamēģināt (ja nu izdodas? ja nu iepatīkas?).

bet pārējais! gandrīz visas vakar vienojās tīri sievišķīgā čīkstēšanā, ka "oj, oj, oj, sabiedrība mani moka, man ir tik grūti". visvairāk pārsteidza, ka acīmredzot ir sievietes, kam tās vakardienas tēmas šķiet tik aktuālas, ka ir vērts taisīt veselu pasākumu. būt par sievieti ir ļoti nožēlojami un grūti, un viņas savā ikdienā to izjūt (ja tas bija domāts ironiski, tad nesanāca, tie tiešām bija dvēseles kliedzieni, kā teica Inga Gaile). Vīrs no manis šķiras! Vecāki nenovērtē manu karjeru! Neviens mani neprec! Bet kur tad esi tu pati kā cilvēks, kur tava pašpietiekamība, kur tava spēja pateikt "man pohuj".

es savā dzīvē - savā drausmīgajā dzīvē, kur man ir bērni (abi no viena vīrieša - bōring un leim!), es faktiski esmu mājsaimniece, kas strādā salīdzinoši maz (pilnīga idiote, tādām taču interesē tikai somiņas!), blondīne (haha, noteikti balina matus, lai patiktu vīriešiem!) - nekādā veidā neizjūtu, ka mani uztvertu galvenokārt kā dzemdi vai norādītu, ka es esmu kkādā veidā sliktāka, jo esmu sieviete. (then again, es dzīvoju ļoti noslēgti, dažreiz paiet nedēļa un vienīgie cilvēki, ko esmu satikusi, ir vīrs un bērni.) pieauguši cilvēki, kam ir svarīgi, ko saka mamma un tantes, nevis ko viņš pats domā, - tas ir šokējoši.


un tas, ka bērni varētu būt šķērslis maģisko sēņu lietošanai - lol, galvenais taču pašam neiekāpt tajā "omg, man ir bērns, man tagad jādzīvo pēc priekšraksta".