only after dark ([info]tvarj) rakstīja,
@ 2012-03-13 09:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
skolā iet`i man gribās... 2
izrādās, ka skolu tēma jūs paķer :) tad nu es turpināšu.

otrā: Rīgas 100. vidusskola. (3 - 6 klase) kā jau teicu - ielēcu tur semestra vidū. bija ok skola, klases hierarhijā biju meitene ar savu viedokli un skatījumu uz lietām, kuru respektēja, tāpēc ne no kādām pāri darīšanām ciest nenācās. lielo klašu un vecāku aizņemtības dēļ gan es sāku strauji jo strauji attīstīt savu prokrastinācijas talantu un atzīmes tā vien lekāja pa visu skalu. viens no aktīvākajiem periodiem manā dzīvē pēcskolas nodarbību ziņā - klavieres, keramikas, zīmēšanas, batikošanas un sazin vēl kādi pulciņi...

trešā: Jūrmalas Alternatīvā skola (sakarā ar pārcelšanos uz Jūrmalu 7 - 9 klase). patiesībā toreiz bija dilemma, jo biju izturējusi arī konkursu uz Rozīšiem it kā (it kā, jo laikam par maksu(?)) un man ļāva izvēlēties. tā kā Rozīši nozīmēja katras dienas braukāšanu uz Rīgu, paliku pie JAS. mani ļoti iesapaidoja pirmā tikšanās ar Egilu Blūmu - skolas direktoru, pirmo reizi kāds "pedagoģisks" cilvēks bija ieinteresēts tajā, kas mani interesē kā personību, nevis manas atzīmes "kā tādas". (kaut gan vēlāk viņš manai mammai esot aizrādījis, ka man ir visai zems līmenis pēc liecības). visjaukākās atmiņas par skolas laiku saistās tieši ar šo skoliņu un arī vispriecīgāk ir satikt bijušos klasesbiedrus tieši no šīs skolas, lielākā daļa ir atraduši savu interesanto nodarbošanos dzīvē nezaudējot kaut kādas sava cilvēciskās īpašības. kas nav mazsvarīgi - ļoti būtiski pacēlās mans atzīmju līmenis, jo prokrastinēt klasē ar 9 cilvēkiem nav tik viegli kā klasē ar 30. par to mans mūžigais paldies JAS-am!

trešā: Rīgas 2. vidusskola (10 - 12 klase). man riebās tā skola pa visām vīlēm. es pat nezinu vai ir jēga uzskaitīt, kāpēc tieši :) uz to brīdi manuprāt svarīgākā un patīkamākā mana dzīves daļa jau sāka notikt ārpus skolas sienām, gāju tikai atsēdēt stundas un lai noturētu atzīmes daudzmaz normālā līmenī. klasē gan mēs bijām savākušies bariņš foršu cilvēku, diemžēl pirmās mīlestības izraisītas depresijas dēļ (ar kuru nemācēju tikt galā "pa kluso") paliku visai indīga, nejauka un sarkastiska un sabojāju attiecības ar tiem cilvēkiem, ko man nepiedeva līdz pat skolas beigām. un noteikti pieminētu vēl tagad. tāpēc uz šīs skolas salidojumiem es neeju un neiešu.

tas, tā, īsumā :D


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]crash_and_burn
2012-03-13 12:04 (saite)
Ja runājam par pasniedzējiem, tad man spilgtāk atmiņā ir iespiedušies:
Saulzirne (mana 1ās klases audzinātāja), bet te ir vesels stāsts - viņa bija arī mana tēva 1ās klases audzinātāja - un esot 1jā septembrī domājusi, kurš tad būšu es, kad visi ienāca klasē, tad vairs neesot bijuši jautājumi :)
Pirmajā ģimnāzijā bija daudzi labi pasniedzēji. Īpaši paldies gribētos pateikt Detlavai (par ikdienas mazajiem kontroldarbiem), Slīterei (par audzināšanu - nebija audzinātāja, bet diezgan daudz iemācījos no viņas arī ārpus Fizikas), Lūsei (par neizmešanu no datorcentra, lai gan pāris reizes varbūt arī bijām pelnījuši :D). Bet vislielākais fui šai skolai no manis ir par to, ka iedzina man riebumu pret Latviešu literatūru, Šo procesu sāka Vanadziņa (7-9klase) un piebeidza Siliņšmite (10-12klas). Otrs priekšmets, ko es sāku neciest dēļ skolotājas Širovas bija vācu valoda.
Bet vislielākais paldies no manis būs Sergejam Meļņikam (programmēšanas pasniedzējs vienos kursos) - viņš manī ielika tik labus pamatus un domāšanas veidu, uz kā, principā, ir uzbūvēta visa mana karjera :)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?