Ja runājam par pasniedzējiem, tad man spilgtāk atmiņā ir iespiedušies:
Saulzirne (mana 1ās klases audzinātāja), bet te ir vesels stāsts - viņa bija arī mana tēva 1ās klases audzinātāja - un esot 1jā septembrī domājusi, kurš tad būšu es, kad visi ienāca klasē, tad vairs neesot bijuši jautājumi :)
Pirmajā ģimnāzijā bija daudzi labi pasniedzēji. Īpaši paldies gribētos pateikt Detlavai (par ikdienas mazajiem kontroldarbiem), Slīterei (par audzināšanu - nebija audzinātāja, bet diezgan daudz iemācījos no viņas arī ārpus Fizikas), Lūsei (par neizmešanu no datorcentra, lai gan pāris reizes varbūt arī bijām pelnījuši :D). Bet vislielākais fui šai skolai no manis ir par to, ka iedzina man riebumu pret Latviešu literatūru, Šo procesu sāka Vanadziņa (7-9klase) un piebeidza Siliņšmite (10-12klas). Otrs priekšmets, ko es sāku neciest dēļ skolotājas Širovas bija vācu valoda.
Bet vislielākais paldies no manis būs Sergejam Meļņikam (programmēšanas pasniedzējs vienos kursos) - viņš manī ielika tik labus pamatus un domāšanas veidu, uz kā, principā, ir uzbūvēta visa mana karjera :)