only after dark (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} tvarj) rakstīja,@ 2012-03-13 09:19:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
skolā iet`i man gribās... 2
izrādās, ka skolu tēma jūs paķer :) tad nu es turpināšu.
otrā: Rīgas 100. vidusskola. (3 - 6 klase) kā jau teicu - ielēcu tur semestra vidū. bija ok skola, klases hierarhijā biju meitene ar savu viedokli un skatījumu uz lietām, kuru respektēja, tāpēc ne no kādām pāri darīšanām ciest nenācās. lielo klašu un vecāku aizņemtības dēļ gan es sāku strauji jo strauji attīstīt savu prokrastinācijas talantu un atzīmes tā vien lekāja pa visu skalu. viens no aktīvākajiem periodiem manā dzīvē pēcskolas nodarbību ziņā - klavieres, keramikas, zīmēšanas, batikošanas un sazin vēl kādi pulciņi...
trešā: Jūrmalas Alternatīvā skola (sakarā ar pārcelšanos uz Jūrmalu 7 - 9 klase). patiesībā toreiz bija dilemma, jo biju izturējusi arī konkursu uz Rozīšiem it kā (it kā, jo laikam par maksu(?)) un man ļāva izvēlēties. tā kā Rozīši nozīmēja katras dienas braukāšanu uz Rīgu, paliku pie JAS. mani ļoti iesapaidoja pirmā tikšanās ar Egilu Blūmu - skolas direktoru, pirmo reizi kāds "pedagoģisks" cilvēks bija ieinteresēts tajā, kas mani interesē kā personību, nevis manas atzīmes "kā tādas". (kaut gan vēlāk viņš manai mammai esot aizrādījis, ka man ir visai zems līmenis pēc liecības). visjaukākās atmiņas par skolas laiku saistās tieši ar šo skoliņu un arī vispriecīgāk ir satikt bijušos klasesbiedrus tieši no šīs skolas, lielākā daļa ir atraduši savu interesanto nodarbošanos dzīvē nezaudējot kaut kādas sava cilvēciskās īpašības. kas nav mazsvarīgi - ļoti būtiski pacēlās mans atzīmju līmenis, jo prokrastinēt klasē ar 9 cilvēkiem nav tik viegli kā klasē ar 30. par to mans mūžigais paldies JAS-am!
trešā: Rīgas 2. vidusskola (10 - 12 klase). man riebās tā skola pa visām vīlēm. es pat nezinu vai ir jēga uzskaitīt, kāpēc tieši :) uz to brīdi manuprāt svarīgākā un patīkamākā mana dzīves daļa jau sāka notikt ārpus skolas sienām, gāju tikai atsēdēt stundas un lai noturētu atzīmes daudzmaz normālā līmenī. klasē gan mēs bijām savākušies bariņš foršu cilvēku, diemžēl pirmās mīlestības izraisītas depresijas dēļ (ar kuru nemācēju tikt galā "pa kluso") paliku visai indīga, nejauka un sarkastiska un sabojāju attiecības ar tiem cilvēkiem, ko man nepiedeva līdz pat skolas beigām. un noteikti pieminētu vēl tagad. tāpēc uz šīs skolas salidojumiem es neeju un neiešu.
tas, tā, īsumā :D
izrādās, ka skolu tēma jūs paķer :) tad nu es turpināšu.
otrā: Rīgas 100. vidusskola. (3 - 6 klase) kā jau teicu - ielēcu tur semestra vidū. bija ok skola, klases hierarhijā biju meitene ar savu viedokli un skatījumu uz lietām, kuru respektēja, tāpēc ne no kādām pāri darīšanām ciest nenācās. lielo klašu un vecāku aizņemtības dēļ gan es sāku strauji jo strauji attīstīt savu prokrastinācijas talantu un atzīmes tā vien lekāja pa visu skalu. viens no aktīvākajiem periodiem manā dzīvē pēcskolas nodarbību ziņā - klavieres, keramikas, zīmēšanas, batikošanas un sazin vēl kādi pulciņi...
trešā: Jūrmalas Alternatīvā skola (sakarā ar pārcelšanos uz Jūrmalu 7 - 9 klase). patiesībā toreiz bija dilemma, jo biju izturējusi arī konkursu uz Rozīšiem it kā (it kā, jo laikam par maksu(?)) un man ļāva izvēlēties. tā kā Rozīši nozīmēja katras dienas braukāšanu uz Rīgu, paliku pie JAS. mani ļoti iesapaidoja pirmā tikšanās ar Egilu Blūmu - skolas direktoru, pirmo reizi kāds "pedagoģisks" cilvēks bija ieinteresēts tajā, kas mani interesē kā personību, nevis manas atzīmes "kā tādas". (kaut gan vēlāk viņš manai mammai esot aizrādījis, ka man ir visai zems līmenis pēc liecības). visjaukākās atmiņas par skolas laiku saistās tieši ar šo skoliņu un arī vispriecīgāk ir satikt bijušos klasesbiedrus tieši no šīs skolas, lielākā daļa ir atraduši savu interesanto nodarbošanos dzīvē nezaudējot kaut kādas sava cilvēciskās īpašības. kas nav mazsvarīgi - ļoti būtiski pacēlās mans atzīmju līmenis, jo prokrastinēt klasē ar 9 cilvēkiem nav tik viegli kā klasē ar 30. par to mans mūžigais paldies JAS-am!
trešā: Rīgas 2. vidusskola (10 - 12 klase). man riebās tā skola pa visām vīlēm. es pat nezinu vai ir jēga uzskaitīt, kāpēc tieši :) uz to brīdi manuprāt svarīgākā un patīkamākā mana dzīves daļa jau sāka notikt ārpus skolas sienām, gāju tikai atsēdēt stundas un lai noturētu atzīmes daudzmaz normālā līmenī. klasē gan mēs bijām savākušies bariņš foršu cilvēku, diemžēl pirmās mīlestības izraisītas depresijas dēļ (ar kuru nemācēju tikt galā "pa kluso") paliku visai indīga, nejauka un sarkastiska un sabojāju attiecības ar tiem cilvēkiem, ko man nepiedeva līdz pat skolas beigām. un noteikti pieminētu vēl tagad. tāpēc uz šīs skolas salidojumiem es neeju un neiešu.
tas, tā, īsumā :D
