vakar Lūc jautāju, ko viņa labāk vēlas sadarīt brīvdienās (jo paliekam divatā šoreiz) - braukt uz laukiem vai palikt pilsētā. un viņas atbilde mani pārsteidza par visiem 100 procentiem, jo viņa ne tikai prasījās palikt pilsētā, bet arī sirsnīgi lūdzās, lai aizejam uz kādu muzeju. pēc tam viņa pamanīja Kalnača grāmatu "Rīgas dzīvokļu likumīgā izlaupīšana" un atpazina uz vāka esošo Strunkes gleznu "Cilvēks, kas ieiet istabā", jo atcerējās to no LNMM Ģimenes somas uzdevumiem un pavisam nopietni sāka lūgties, lai ejam uz mākslas muzeju.
muzejpedagoģija done well!