lūk lieta, kas diezgan labi priekš manis definē cilvēkus vs salašņas - cieņa pret privāto dzīvi. kopš strādāju šeit, principā īrniekiem nav gandrīz nekādas aiztures par to, cikos man sūtīt sms vai zvanīt. un, nē, tie nav gadījumi, kad “palīgā, man ir čp”, uz kuriem es, protams, reaģēju. (bija gadījums - svētdienas rītā 8os ierubī pagrabā motorzāģi, kas izsit elektrību, jo pagarinātājam ir pliki vadi un tad skraida un bļaustās)
un tā regulāri - svētdienās, vakaros, kad vien ienāk prātā. vissliktāk ir ar sociālajiem, kas nesaprot, ka “nē mums nav 1 vai 1,5 istabas dzīvokļi VISPĀR” nenozīmē, ka hoplā viņi pēc laika pēkšņi tomēr parādīsies.
nupat atnāk sms - vai es izīrēju 2 istabu dzīvokli. pusdesmitos vakarā.
mini tieši vienu reizi, vai es tev atbildēšu.