only after dark (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} tvarj) rakstīja,@ 2017-09-25 23:11:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
muzeju lekcijas. palags
šodien bija tik kolosālas muzeju lekcijas, pie mums ar prezentācijām bija 8(!) visdažādāko muzeju pārstāvji
Par Dizaina muzeju bija interesanti noklausīties, jo pati esmu šo muzeju apmeklējusi visvairāk un laikam piedalījusies gandrīz visās viņu piedāvātajās aktivitātēs. Interesanti bija uzzināt ar kādām grūtībām viņi sastopas.
Jelgavas muzeja krājuma glabātājs bija ļoti interesants kungs no "vecā kaluma" muzejniekiem, kas ar aizrautību stāstīja par pārmaiņām muzejā, cik daudz laba tās ir nesušas un cik brīnišķīga lieta ir tāda digitalizācija, kas atvieglo darbu. Arī, protams, pēc lekcijas momentā aizgāju iepazīties un "uzņemt kontaktus", lai būtu kāds pie kā vērsties pie palīdzības brīdī, kad paši nonāksim pie realizēšanas.
Braku muzejs gan bija vien no tiem, kur vēl bija jūtama padomju muzeju kārtība. nemanīju neko, kas tiktu darīts vienā ritmā ar mūsdienām, bet nesaku, ka tādēļ viņi būtu sliktāki.
ar Imanta Ziedoņa muzeja vadītāju man pirmās lekcijas praktiskajā darbā izveidojās labs kontakts un bija interesanti tas, ko viņa stāstīja. viņu īpašais gadījums laikam būtu tas, ka Ziedonis pats paspēja dot savus norādījumus par to, kādu viņš vēlas šo vietu.
Raiņa un Aspazijas memoriālie muzeji. diemžēl nevienā no šiem neesmu bijusi, jo man pati tēma "nu, tā", bet dizains ir satriecošs. un uz Tadenavu tagad aizbraukt gribas.
Žaņa Lipkes memoriāls. Tā ir pilnīgi cita muzeju pieredze pirmām kārtām, līdz šim biju mazliet raustījusies, bet nu saprotu, ka ir absolūti nepieciešams šo redzēt Latvijas kontekstā.
Turaidas muzejrezervāts. Milzīgs, grūti stūrējams kuģis. un jāatzīst, ka viņu prezentācija likās tāda vecmodīga, kaut arī tas bija viņu attīstības plāns aš līdz 2023 gadam. Varbūt tāpēc, ka uzstāšanās bija pēc spirdzinošās Lolitas Tomsones prezentācijas. varbūt tāpēc, ka viņa runāja par latvisko dzīvesziņu, kas nu jau retajam vairs neuzdzen drebuļus. bet nu visiem jau nav jābūt ūber-moderniem laikam...
un visbeidzot, kad lekciju telpā bija palikusi kāda trešā daļa no mūsu grupas, Jaunmoku muzejs. Ineteresanti no tā viedokļa, ka viņiem ir jāpastāv kā daļai no tikai izklaidēm paredzēta kompleksa.
un nobeigumā varu teikt, ka es vēlētos būt tāda laipna dāma ar krampi kāda ir Tukuma muzeju direktore, kad pieaugšu.
šodien bija tik kolosālas muzeju lekcijas, pie mums ar prezentācijām bija 8(!) visdažādāko muzeju pārstāvji
Par Dizaina muzeju bija interesanti noklausīties, jo pati esmu šo muzeju apmeklējusi visvairāk un laikam piedalījusies gandrīz visās viņu piedāvātajās aktivitātēs. Interesanti bija uzzināt ar kādām grūtībām viņi sastopas.
Jelgavas muzeja krājuma glabātājs bija ļoti interesants kungs no "vecā kaluma" muzejniekiem, kas ar aizrautību stāstīja par pārmaiņām muzejā, cik daudz laba tās ir nesušas un cik brīnišķīga lieta ir tāda digitalizācija, kas atvieglo darbu. Arī, protams, pēc lekcijas momentā aizgāju iepazīties un "uzņemt kontaktus", lai būtu kāds pie kā vērsties pie palīdzības brīdī, kad paši nonāksim pie realizēšanas.
Braku muzejs gan bija vien no tiem, kur vēl bija jūtama padomju muzeju kārtība. nemanīju neko, kas tiktu darīts vienā ritmā ar mūsdienām, bet nesaku, ka tādēļ viņi būtu sliktāki.
ar Imanta Ziedoņa muzeja vadītāju man pirmās lekcijas praktiskajā darbā izveidojās labs kontakts un bija interesanti tas, ko viņa stāstīja. viņu īpašais gadījums laikam būtu tas, ka Ziedonis pats paspēja dot savus norādījumus par to, kādu viņš vēlas šo vietu.
Raiņa un Aspazijas memoriālie muzeji. diemžēl nevienā no šiem neesmu bijusi, jo man pati tēma "nu, tā", bet dizains ir satriecošs. un uz Tadenavu tagad aizbraukt gribas.
Žaņa Lipkes memoriāls. Tā ir pilnīgi cita muzeju pieredze pirmām kārtām, līdz šim biju mazliet raustījusies, bet nu saprotu, ka ir absolūti nepieciešams šo redzēt Latvijas kontekstā.
Turaidas muzejrezervāts. Milzīgs, grūti stūrējams kuģis. un jāatzīst, ka viņu prezentācija likās tāda vecmodīga, kaut arī tas bija viņu attīstības plāns aš līdz 2023 gadam. Varbūt tāpēc, ka uzstāšanās bija pēc spirdzinošās Lolitas Tomsones prezentācijas. varbūt tāpēc, ka viņa runāja par latvisko dzīvesziņu, kas nu jau retajam vairs neuzdzen drebuļus. bet nu visiem jau nav jābūt ūber-moderniem laikam...
un visbeidzot, kad lekciju telpā bija palikusi kāda trešā daļa no mūsu grupas, Jaunmoku muzejs. Ineteresanti no tā viedokļa, ka viņiem ir jāpastāv kā daļai no tikai izklaidēm paredzēta kompleksa.
un nobeigumā varu teikt, ka es vēlētos būt tāda laipna dāma ar krampi kāda ir Tukuma muzeju direktore, kad pieaugšu.
