bijām šodien ar Lūciju pirmo reizi uz Lenesonu ģildē. Lūcija uzvedās spīdoši - sēdēja, klausījās un nedaudz komentēja aiz orķestra uz ekrāna notiekošo. šķiet to, ka mūziku spēlē vesels orķestris, viņa vēl neuztvēra. atmosfēra zālē bija lieliska! nevienu neuztrauca nelielā pastāvīgā murdoņa fonā, ik pa brīdim mazliet skaļāk atskanējusi kāda smalka balstiņa, kāds mazāks, kurš saraudas, vai kāds, kurš vēlas būt diriģents un visu skaņdarbu stāv kājās un braši diriģē. skaņdarbi bija īsi un rotaļīgi, animācija pietiekami vienkārša. un mani patiešām aizkustina, ka vesels orķestri spēlē mūziku šim mazliet nepateicīgajam, brīžiem skaļajam mazo cilvēciņu pūlim. noteikti iesim vēl.

pēc tam mēs bijām ciemos pie vienkārši lieliskiem un sirsnīgiem draugiem. pāris, kuri strādā mūsu novadā par kora diriģentiem un pirms pus gada kļuvuši par vecākiem. ar viņiem komunicēt ir tikpat kā kļūt mazliet labākam vai vismaz liek vēlēties tādam būt.