es vienmēr saules stariņš, reti, reti mākonītis
es šodien pieredzēju Lūcijas ohohō mākoņu dienu. long story short, es viņu pirmo reizi mūžā atstāju bļaujošu vārtoties pa grīdu bērnu dārza garderobē (un tā nebija pirmā scēna šajā dienā). pati braucu uz Jūrmalu nogurusi, dusmīga, slima un asaras rīdama. vēlāk no grupiņas audzinātājas dabūju zināt, ka Lūce vienkārši esot vēlējusies pati noģērbties... nopūta. žests.

citās ziņās Alvim šodien ir dzimšanas diena, ko mēs atzīmējām pasūtot uz mājām sušī. jo jebkurš iemesls ir labs, lai pasūtītu uz mājām sušī.

tagad man ir jāuzmeistaro rūķa cepure. atlikt vairs nevar vajag jau rīt.