burvīgie klientiņi
būsim atklāti, ir tāda īpaša klientu grupa kā vecas krievu tantiņas. viņām ir Viedoklis. nupat vienu tādu piedzīvoju. dāma ienāk Tlusī un pirmais, ko man saka "tie pakāpieni ir par augstu. kāds var nokrist. jums ir jāpārtaisa pakāpieni!" es stāvu blisinu acis, smaidu, kaut ko atbildu. (nu nopietni, ko atbildēt cilvēkam, kurš no sacītā izteiksmes ir acīmredzami pārliecināts, ka es tūdaļ paķeršu lāpstu un skriešu labot pakāpienus?!) nākamais, kas viņu interesē ir kūkas. cik nu labi savā kroplajā krievu valodā pastāstu par kūkām. viņa noklausās un prasa, kur tad viņas var apskatīt. saku, ka vitrīnas mums diemžēl nav. teksts "priekš kam tad vispār vērt vaļā kafejnīcu, ja jums nav vitrīnas?!" man seko apstulbiens nr 2 un es saku, ka mums nav vietas un pamāju uz mūsu lielo leti. viņa pateica vēl kaut ko indīgu, kas vairs līdz manai apziņai nenonāca. pēc tam painteresējās, no kurienes ir uz letes saliktie ābolīši un vai tiešām par brīvu un gadījumā nav auguši pašā Rīgas viducī izplūdes gāzēs. atbildēju cik nu pārliecinoši pratu, iedevu maisiņu, lai viņa var iekrāmēt sev pārīti un aizlaidos uz virtuvi.
priekškars, lustra