if you want something done, do it yourself! (c) Jean-Baptiste Emanuel Zorg
nopirku šodien tirgū 2 kg maišeli ģipša špakteles, tīri tā, lai pa vakaru paniekojoties varētu aizsmērēt remontējamās istabas sienās caurumus. (es laikam neesmu minējusi, ka mēnesi atpakaļ vai vairāk mēs pilnībā izplēsām vienu istabu ar domu (manu, protams), ka tur taps bērnistaba. mhm, ņe-tut-to-bilo! istaba stāv kā stāvējusi, kāds bez sirdsapziņas pārmetumiem dragā datoru un mēs dzīvojam saspiesti divās istabās) labi, prajehaļi.
es tātad sataisu špakteli, drīvēju ciet tos caurumus. nepaiet ne 10 minūtes, kā es sūtu Alvi uz veikalu pakaļ lielākai špakteļlāpstai. dāmai pietrūkst vēriena :)
nu tad šodienas bilance ir tāda, ka ir izlīdzināti kādi 4-5 kvadrātmetri (tas nav daudz), beigusies špaktele (citādi turpinātu). domās pasūtīju visus vīriešus praktiskos, kas vaidēdami par supernelīdzenājām sienām ieteica līmēt tapetes un nemocīties. (interesanti kā gan tā siena izskatīsies līdzenāka, ja vienkārši norauj vienas un uzlīmē citas tapetes?!) apmetīšu sienas pati, zinu, ka nebūs perfekti gludas, bet es jau esmu izdomājusi, kā pārvērst defektu par efektu. rīt mani ģipša krājumi tiks papildināti un es ķeršos atkal klāt!

ja varētu arī grīdu pati noslīpētu, bet te mani spēki par vājiem.