maza atskaite par ilgāku laika periodu. Lūcija Anna 9 mēneši un 4 nedēļas
Lūčuks aug. lai gan pieraduma pēc es viņu reizēm vēl saucu par savu mazo bēbīti, bet, redzot kā viņa stutējas kājās visur, kur var pieķerties, es saprotu, ka no bēbīša tur vairs nav ne miņas. mazs, pašapzinīgs/pašapziņošs cilvēciņš. man ļoti patīk skatīties, kā viņa darbojas, tāpēc pa māju dzīvojoties es viņai ļauju visu, kas nepārkāpj higiēnas un drošības robežas. tādā kārtā man dzīvoklī ikdienas ir karalauks, jo maniem centieniem kaut ko piekārtot cītīgi seko Lūcija ar saviem mazajiem pirksteļiem. piemēram, es loku drēbes un lieku skapī, Lūcija dara to pašu tikai apgrieztā secībā.
viņai ir visai jauks paradums visu darāmo pavadīt ar komentāriem savā valodā. tāpēc reizēm pārvietojoties pa māju pakaļ viņa izklausās pēc maza purpinoša vecīša.
viņai ir apburošs smaids ar diviem apakšējiem zobiem. kā viņus sagaidījām pirms ~2,5 mēnešiem tā cits neviens nav rādījies.
ne visai izbauda braukšanu ratos nomodā esot. par to man žēl, tas nozīmē, ka izņemot pagulēšanu nekādus garākus pārgājienus veikt nevaram.
ēd visu, jebkādā konsistencē. arī visu, kas ir uz grīdas. Alvis viņu sauc par mikroskopu. ļoti gaida brīdi, kad beidzot tiks klāt miskastei. skatoties kā es taisu ēst un viskautko tur metu iekšā viņa burtiski jūk prātā. tiekot virtuvē tiešais kurss vienmēr ir uz miskasti. māj ar roku veļai veļasmašīnā un saka atā atā.

laikam jābeidz rakstīt, jo tieši šobrīd viņa ir tikusi pie maniem mulinē diegu krājumiem un cītīgi viņus "šķiro"