treknais (treknais) rakstīja, @ 2006-04-10 15:18:00 |
|
|||
(1GH + 1LH2O ar minerāliem + melnā tēja ar cukuru
un ziedputekšņiem+ tabaka)
Patiesībā to Tuvo Austrumu garīgajam pēctecim pārmest
ir grūti. Kamēr vien Ādama mantinieks nespēj transcendēt duālistisko domāšanu,
Jahve, gribot negribot, ir viņa Dievs. Tas, Kura vārdu labāk neizrunāt, ir
bargs soģis - viņa scepteris ir bailes, viņa mēle abpusēji griezīgs zobens un balss
- asinis.
Kāds bravūrīgs, blondīns ar zilām acīm gan reiz
pamanījās paziņot, ka Jahve esot piebeigts un visi varot nākt ārā no krūmiem.
Un, patiesi - visi iznāca ārā, bērni sāka lēkāt pa beigtā veča vēderu, sievas
piedzērās un vīri apkampās. Taču tad paklīda baumas, ka Jahve tikai tēlojis
beigtu un ka tas vispār nav bijis īstais beigtais vecis. Augstā debess, Tas,
Kura vārdu tomēr labāk neizrunāt, jokus jau nu nesaprot... Ābrama dēli sabijās,
ievilka krūmos elektrību un drošības pēc uztaisīja atombumbu. Zilacainais
blondīns gan nāca klajā ar jaunu paziņojumu – sex, drugs and rock’n roll, taču,
ak vai, šoreiz par atbildi no Ābrama dēliem saņēma tikai apslāpētu „klusu,
klusu!”.
Agri vai vēlu apzinīgais cilvēks nonāk hroniskā
vai letālā konfliktā ar savu būtību. Homo
Sapiens numinozā dvēsele pieprasa integritāti, bet apziņa, sekodama Ego diktātam un baiļodamās no nāves, ko
tai vēsta atteikšanās no duālisma, ir pakļauta nepārtrauktai un izmisīgai
migrācijai, sekojot tās neskaitāmajām maldugunīm. Cik gan varens tomēr izrādās neskaitāmus
neveiksmīgus noliegšanas mēģinājumus piedzīvojušais Ego, ar sev raksturīgo māniju uz dažnedažādākajām hierarhijām un
sistēmām. Gandrīz jāsaka - izliets Jahve. Taču sēkla, kas nekrīt zemē un
nemirst, augļus nenes un, ja cilvēks neapēd lauvu, tad lauva apēd cilvēku.