 Domu plūdi par tēmu "Brīvība" | May. 5th, 2007 @ 01:27 pm  |
|---|
Kas īsti ir brīvība? Vai cilvēks vispār spēj būt brīvs?
Brīvība nav nekas ārējs, tā ir paša cilvēka iekšējais dvēseles stāvoklis, jo ārējā brīvība bieži vien ir atkarība no pašas brīvības, līdzarto, tā vairs nav brīvība.
Cilvēki ir nolemti brīvībai, taču bieži vien no tās baidās, jo, lai līdz tai nonāktu, ir "jāapdedzinās", tomēr brīvība nav arī kaut kas tāds, kas vienmēr un visur būtu opozīcijā vairākumam, tā ir tur, kur cilvēks spēj pieņemt sevi un apkārtējos tādus, kādi tie ir, spējot uz visu paskatīties no malas. Vislielākā māksla ir pieņemt sev iar visiem saviem trūkumiem, formulēt pašam sev lietas, kas sevī nepatīk, jo savu slikto īpaši'bu apzināšanās ir ceļš uz apkārtējās pasaules izpratni. Jo tikai caur sevi var saprast citus. Rodas harmonija starp ārējo un iekšējo pasauli, kas arī ir viens no galvenajiem brīvības nosacījumiem, tikko rodas disonanse, tā brīvība pazūd.
Bieži vien šķiet, ka cilvēki var, bet nemaz negrib būt brīvi. Tomēr, vai šī negribēšana būt brīvam arī nav brīvība tādā gadījumā, ja cilvēks ar to spēj sadzīvot? Vai jēdziens "nebrīve" nav tikai pašu cilvēku izdomāts, ja ņem vērā to, ka nevar būt viena veida brīvība, katram tā ir individuāla? Vai cilvēks vispār savā rīcībā spēj būt nebrīvs? Kā Oskars Vailds ir teicis:"Pat cietumā cilvēks var būt brīvs, viņa personība var būt netraucēta."
Tiek uzskatīts, ka cilvēks nav brīvs tādā gadījumā, ja viņam kaut kas tiek ar varu uzspiests. Tomēr, arī sēit var izdalīt divu veidu brīvību- viens ir tāds, ka cilvēks iekšēji ir tik ļoti pret to, ko viņš dara, viņš ir tik ļoti aizņemts ar šo nepatiku, ka būtībā viņš šo pienākumu veic tikai fiziski, garīgi viņš ir kaut kur citur, bet otrs veids, savukārt, ir tāds, ka cilvēks pats iekšēji samierinās ar to, kas viņam ir jādara, tādejādi viņš nav nebrīvs.
Arī savu dzīvi cilvēki lielākā vai mazākā mērā veido paši, jo vienīgā lieta, ko cilvēks nespēj ietekmēt ir viņa paša nāve. Cilvēks nevar mirt citā laikā, nekā viņam ir paredzēts mirt. Ir cilvēki, kas, būdami veseli, grib mirt, bet nevar nomirt, lai cik arī pašnāvības mēģinājumus netaisītu,bet, tajā pašā laikā, ir ļoti slimi cilvēki, kas grib dzīvot,dara visu iespējamo, lai paliktu dzīvi, bet tik un tā mirst. Ja nāve ir vienīgais, ko cilvēks nespēj mainīt, tad viņam ar to ir jāsamierinās un jācenšās izmantot visas tās iespējas, ko dzīve dod, jo dzīve pati ir izvēles spēle, labirints ar neskaitāmām durvīm, katru mirkli var izvēlēties kādas no tām, tādejādi mainot notikumus. Cilvēkam ir neierobežota izvēles brīvība un par katru izvēli ir atbildīgs tikai un vienīgi viņš pats.
Nebrīvība eksistē tikai cilvēka smadzenēs, to ir izdomājuši paši cilvēki, jo cilvēkiem ir tieksme nospraust sev mērķus, lai būtu, kurp virzīties, vienalga, kādi tie būtu, parasti tie ir no viena pretmeta uz otru.Mirkļa lamatas manās miesās: Filosofisks Balsis galvā un aiz tās: Placebo- Evil dildo |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/116442/5908) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mat |
|---|
| Date: |
May 6th, 2007 - 03:29 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Manuprāt, brīvība ir tad, kad cilvēks dara to, ko viņš grib.
Patiesībā cietumā brīvam būt ir vieglāk, nekā "brīvībā". Visi likumi ir ierobežojumi, kas mums liek būt nebrīviem. Mūsu saprāts, kas klausa šiem likumiem ierobežo mūsu brīvību, jo tas baidās.
Vai mūsu sabiedrībā vispār var būt brīvi cilvēki? Likumi, kas spiež dažādi, taču tiek uzspiesti ar varu.
Cilvēks ir nolemts brīvībai, jo tomēr pats savu iekšējo pasauli kontrolē, brīvība ir iekšēja, pat, ja viņš izvēlas būt nebrīvs, viņš tomēr ir brīvs, jo ir izdarījis savu izvēli.
Darīšana, ko grib ne vienmēr ir brīvība, jo iedomājies, kas notiktu tad, ja pilnīgi visi sāktu darīt, kā grib! Pasaulē vairs nebūtu progresa.
|
| From: | mat |
|---|
| Date: |
May 7th, 2007 - 06:09 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ne jau cilvēks izdara izvēli, to izdara viņa saprāts. Saprāts parasti ir bailīgs. Tas ir saistīts ar ķermeni un baidās, ka tā čaulai(ķermenim) kaut kas var notik izdarot "nepareizo" izvēli, tāpēc tas ceņšas uzspiest savu izvēli.
Visi nekad nevarēs darīt to, ko grib. Vienmēr būs kāds, kas gribēs ietekmēt un pakļaut apkārtējos. Tāda ir būtība. Turklāt, kas mainīsies, ja pasaulē vairāk nebūs progresa? Droši vien nekas. Cilvēki piedzims un nomirs tieši tāpat kā tagad. Progress vienkārši izmaina dzīvošanas procesu. Ir grūti teikt vai tas ir labāks vai sliktāks, tas vienkārši ir savādāks.
Vai cilvēki vispār māk stāvēt uz vietas? Vai stāvēšana uz vietas nav līdzīga pūšanai?
Vai cilvēks spēj eksistēt bez saprāta? Turklāt saprāts dod brīvību, iespēju izvēlēties, jo augstāks tas ir, jo lielāka brīvība, jo tas dod vairāk iespējas. Un, ja ir bailes no nepareizās izvēles, vai arī šīs bailes nav brīvība, ja tās ir daļa no cilvēka paša un rodas ar pieredzi? Turklāt kādas izvēles izslēgšana (Bailes) arī ir izvēle.
|
| From: | mat |
|---|
| Date: |
May 7th, 2007 - 09:06 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Pirmkārt, nekad nevar notikt stāvēšana uz vietas. Viss mainās. Citam tas liekas, labi citam slikti.
Otrkārt, prāts un saprāts ir divas dažādas lietas. Cilvēks spēj eksistēt bez saprāta, ja viņš jūtas patiešām brīvs un dara to, ko patiešām vēlas.
Saprāts nevar dod brīvību. Tas dod tikai ierobežojumus. Tas šķiro lietas labajās un sliktajās, bet patiesībā nav ne labu, ne sliktu lietu. Kas vienam labs, tas otram slikts.
Piemēram, Tu strādā labi apmaksātā darbā, bet tad Tu gribi vienkārši aizbraukt uz mēnesi atpūsties, Tev ir līdzekļi, lai to darītu, bet tā darot, Tu šo darbu zaudēsi un tik pat labu vairāk nedabūsi vietā. Saprāts Tev teiks, ka šāds brauciens ir slikts, jo zaudēsi savu labo vietu. Saprātīgs cilvēks no šāda brauciena atteiksies. Bet vai tā ir brīvība? Tu taču vēlies šādu braucienu. Šis ir tikai tāds ātrs piemērs, kas parāda, ka saprāts noteikti nav brīvība.
Kādas iespējas izslēgšana ir izvēle, bet izdarot šo izslēgšanu baiļu iespaidā tā nav brīvība. Tā ir piespiedu izvēle.
Bet,tomēr- varēja taču izvēlēties braukt, kaut zaudētu darbu, taču, šajā gadījumā, alternatīva bija šo darbu zaudēt un viss no tā izrietošais. Tā arī ir izvēle. Saprāts rada izvēli, tā notiek nepazināti.
|
| From: | mat |
|---|
| Date: |
May 8th, 2007 - 07:33 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā, bet tikai izvēle jau nenodrošina brīvību.
Brīvība ir tad, manuprāt, kad izvēlēs no visām iespējām ne no kā neiespaidojoties.
Alternatīvā izvēle ir iemācīta skolā. Tā ir ierobežota izvēle, tā nav brīva izvēle. Brīva izvēle varētu būt tāda, kad Tu ieej "veikalā", kur ir miljons kurpes, kurām nav klāt rakstīta cena. Un Tu vienkārši pieej paņem tās kurpes kuras Tev patīk un aizej. Cilvēki vienkārši nav raduši pie absolūti brīvas izvēles, tāpēc to ir grūti iztēloties.
Tātad, pēc tavām domām sanāk, ka cilvēks vispār nevar būt brīvs, ja jau brīvība esot tikai tur, kur cilvēks var darīt, ko grib?
Manuprāt, cilvēks nekad nevarēs darīt tikai un vienīgi to, ko viņš grib, jo ir visādi apstākļi, kas liek kaut ko darīt, tomēr, ir iespēja arī to nedarīt, cilvēkam ir brīvība izvēlēties. Piemēram, pieņemsism, ka Jānītis, Pēterītis vai nu kāds tur ir spiests izdarīt noziegumu, jo ir katastrofāli finansiālie apstākļi un dzīve to spiež darīt, Pēterīti arestē un notiesā uz mūžu, cietumā viņam ir tikpat draņķīgi, ja ne pat draņķīgāk, izredzes, ka kaut kas uzlabosies- mazas, kaut tajā pašā laikā Pēterītis varēja atteikties no nozieguma, no sākuma būtu draņķīgi, taču viņš knapinātos, kanapinātos, līdz kaut kā izķepurotos, nebūtu gluži spīdoši, taču labāk, nekā sēdēt cietumā. Piemērs stulbs, bet doma ir tāda, ka cilvēkam ir brīvība izvēlēties, taču ne vienmēr viņš spēj to izvērtēt.
|
| From: | mat |
|---|
| Date: |
May 9th, 2007 - 08:33 am |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu nez, cietumā varbūt Pēterītim klājas ļoti labi. Baro pa brīvi, dzīvo pa brīvu, vēl visādi bonusi. Turklāt viņš ir notiesāts uz mūžu un var droši darīt visu, jo tāpat būs jāsēž cietumā.
Iespēja izvēlēties nav brīvība, jo tāda iespēja ir jebkuram cilvēkam. Pat vergam ir brīvība izvēlēties, viņš var neklausīt savam saimniekam, bet tad viņu nogalinās, bet vai tā ir brīvība? Kāpēc tiek uzskatīts, ka izvēle ir brīvība?
Nav jau teikts, varbūt, ka Pēterītis kļūst par cietuma mauku un visu atlikušo mūžu citi viņu ņem priekšā. ;)
Ne jau tikai izvēle ir brīvība, pastāv arī iekšējā brīvība, kad cilvēks ir pieņēmis pats sevi.
|
|