Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Manuprāt, brīvība ir tad, kad cilvēks dara to, ko viņš grib. Patiesībā cietumā brīvam būt ir vieglāk, nekā "brīvībā". Visi likumi ir ierobežojumi, kas mums liek būt nebrīviem. Mūsu saprāts, kas klausa šiem likumiem ierobežo mūsu brīvību, jo tas baidās. Vai mūsu sabiedrībā vispār var būt brīvi cilvēki? Likumi, kas spiež dažādi, taču tiek uzspiesti ar varu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}