Pirmkārt, nekad nevar notikt stāvēšana uz vietas. Viss mainās. Citam tas liekas, labi citam slikti.
Otrkārt, prāts un saprāts ir divas dažādas lietas. Cilvēks spēj eksistēt bez saprāta, ja viņš jūtas patiešām brīvs un dara to, ko patiešām vēlas. Saprāts nevar dod brīvību. Tas dod tikai ierobežojumus. Tas šķiro lietas labajās un sliktajās, bet patiesībā nav ne labu, ne sliktu lietu. Kas vienam labs, tas otram slikts. Piemēram, Tu strādā labi apmaksātā darbā, bet tad Tu gribi vienkārši aizbraukt uz mēnesi atpūsties, Tev ir līdzekļi, lai to darītu, bet tā darot, Tu šo darbu zaudēsi un tik pat labu vairāk nedabūsi vietā. Saprāts Tev teiks, ka šāds brauciens ir slikts, jo zaudēsi savu labo vietu. Saprātīgs cilvēks no šāda brauciena atteiksies. Bet vai tā ir brīvība? Tu taču vēlies šādu braucienu. Šis ir tikai tāds ātrs piemērs, kas parāda, ka saprāts noteikti nav brīvība.
Kādas iespējas izslēgšana ir izvēle, bet izdarot šo izslēgšanu baiļu iespaidā tā nav brīvība. Tā ir piespiedu izvēle.
|