there is no try
Visus šitos "es tevi gribu, BET", "mums tik labi saskan, BET" vai "tu esi ideāla/forša/talantīga, BET" jūs visi varat iebāzt sev dirsā un, jā, tieši dirsā un tieši iebāzt, nebūs te nekādas pašcenzūras, vismaz ne šodien. Pārāk bieži man pēdējā laikā nācies ko tādu dzirdēt un es teikšu tā, ka nedodu par to ne piecus eirocentus (ak dievs, nav iespējams izteikt, cik ļoti man šis vārds riebjas, kad veikalā kasiere to, vēl nepieradusi izrunāt, uzsvērti skaļi pasaka, es tikpat uzsvērti atsaku atpakaļ par santīmiem), vai tiešām kāds domā, ka esmu tik stulba, lai ko tādu nopietni ņemtu vērā? "Do. Or do not. There is no try", teica Joda un es, mazliet (lai neteiktu, ka ļoti) pārfrāzējot, varu vien piebilst, ka ir tikai tas, kas ir šobrīd, bez visādiem BET no mīļotajiem, kolēģiem, priekšniecības, draugiem, visi šie BET, izteiktie un noklusētie, sakniebtās lūpās vai nogurušās acīs ieslēgtie, lai slēpjas aiz katra no tiem tas, ko zinu vai nekad neuzzināšu un negribu zināt, jo es uz šīs pasaules esmu piedzīvojusi pietiekami daudz vasaru, lai zinātu, kā ir tad, kad ir vai nav. Vienkārši ir vai nav un viss, nekādu pārdomu, analīzes, ilgu un cerību, vai, kas vēl sliktāk - ilgu cerību. Jo ne es māku, ne gribu ko tulkot. Vai gaidīt. Sen garām nopūtu, čukstu un pusvārdu laiks, ja kaut kam nav pienācis īstais laiks, lai. Ja kaut kas nokavēts, vēl jo vairāk, lai, lai paliek, nokratām putekļus un turpinām ceļu. "Tu esi pārāk tieša", man nesen teica kāds paziņa, "dzīve ir pārāk īsa", es viņam atbildēju.