laime nokavēja autobusu
Varētu jau ko ierakstīti, bet vai ta' ir vērts? Nē, lol, nau vērc, kā reiz izteikušies interneta klasiķi un Jānis Rainis galvā spainis ar savu mīlestību (nē, nu, nopietni, sto gram kultūras kā sacepušies, nu ko var ņemties, vajag kādam Raini kultūras galvaspilsētas gadā vai nevajag, lai neteiktu, ka nevaig, kā daudzi mani kolēgas ar augtstāko raksta) var iet ieskrieties, jo laimes dienā (ja varam uzticēties mazeltov) es, ievērojot skaistākās tradīcijas, jutos tik nelaimīga, nu TIK nelaimīga, ka tikai nopirkt maisu (burtiski) ar biezpiena sieriņiem un visus egoistiski norīt, lasot par to, cik nelaimīgi jūtaties jūs, nu, kas uz tizlu randiņu bijis, kas tizluma dēļ pārsitis galvu, kas tizlojas un nevar labu mašīnu nopirkt, sūdu būšana. Kāpēc nelaimīga, kāds pajautās jau nu nē, bet es pati uzdošu šo jautājumu, o, kōdēļ, kōdēļ tādas emocijas parastā pavasara dienā? Visdrīzāk tāpēc, ka stulba, tāpat kā tie, kas atceļ viesnīcu rezervācijas Latvijas nedrošuma dēļ un vispār jūs man ar savu Ukrainu jau sēžat aknās, nē, ne jūs, bet jūs, tie, kas pilnu internetu piespamojuši ar saviem aktīvajiem viedokļiem, nu, bļe, brauciet uz turieni, stāviet tajās barikādēs, citādi tukša salmu kulšana vien sanāk un es vēl sevi nocenzēju, ja kas. Skatos tagad netā novilkto Nimfomāni, abas daļas uz lielā ekrāna pie vīrieša mājās un tā filma būs vai nu ģeniāla, vai arī ģeniāls sūds. Pagaidām nevaru saprast, pagaidām viss miglā tīts.