tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2016-01-31 22:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kaut vienu labu vārdu, kaut vienu labu domu
Uzmācās smagi melns noskaņojums, cīnos ar sevi, zobus sakodusi. Visi aplamie lēmumi un apkārtējo vienaldzība pārlija pāri piķa biezumā, kā tādai kaijai naftā, ķērc un smoc, bet pacelties neizdodas un no baltuma ne miņas. Eksistē tādi virtuālie apskāvieni?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lenorad
2016-01-31 23:12 (saite)
Ja eksistē virtuālie apskāvieni, tad viens tev no manis. Arī man šodien iet smagi. Galvā silts biezpiens, cilvēki ir kretīni, jūtas ir stulbas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-01-31 23:18 (saite)
Jūtas ir ļoti stulbas, ja es savējās varētu pārdot, nekad vairs nebūtu jāstrādā un dzeltenās preses žurnāli sāktu spietot ap manu dzīvi. Kā lai tiek vaļā no nevajadzīgām un smagumu radošām jūtām, lūk, tas ir jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lenorad
2016-01-31 23:25 (saite)
Mans jautājums drīzāk būtu, kā lai mans racionālais prāts pārliecina sirdi, ka "nē, tev Viņu nevajag". Un ka tā tas arī paliktu. Nevis mētāties starp gribu un negribu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2016-01-31 23:51 (saite)
Laikam vienīgais arguments (plāksteris) priekš prāta būs laiks. Ja negribas alkoholu, narkotikas un gadījuma sakarus. Negribas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lenorad
2016-02-01 00:11 (saite)
Jā, laiks. Diemžēl, tas mēdz neciešami stiepties.
Kā jau minēju iepriekšējā tava ierakstā, žēl, ka nav tā, ka mani interesētu vien mana darbnīca, žēl, ka cenšos draudzēties ar cilvēkiem, un tad palieku ar seju dubļos.
Gribētos teikt, gan jau viss nokārtosies. Vismaz varētu cerēt uz kaut kādu sirds mieru nākotnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?